Andi
| Andi | |
|---|---|
Andi Dienvidamerikā starp Čīli un Argentīnu |
|
| Kontinents | Dienvidamerika |
| Valstis | Argentīna, Bolīvija, Čīle, Ekvadora, Kolumbija, Peru, Venecuēla |
| Atdala | šauru Klusā okeāna piekrastes daļu |
| no | pārējā Dienvidamerikas kontinenta |
| Garums | 9000 km |
| Platums | 800 km |
| Augstākais kalns | Akonkagva |
| Augstums | 6962 m |
Andi (kečvu: Antikuna) jeb Andu Kordiljeri (spāņu: Cordillera de los Andes) ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos. Kalnu sistēmas garums ir 9 000 km, platums centrālajā daļā sasniedz 800 km, un tā atdala šauru Klusā okeāna piekrastes daļu no pārējā Dienvidamerikas kontinenta. Andos atrodas augstākā kalnu virsotne Rietumu puslodē, tā ir Akonkagva (6962 m), kas atrodas Argentīnā, netālu no Čīles robežas.
Andu sarežģītā kroku kalnu sistēma izveidojusies alpīnajā krokojumā. Tektoniskie procesi, kas sākušies krīta periodā, turpinās arī kvartārā, galvenokārt rietumu daļā; par to liecina vulkānisms un stiprās zemestrīces.
Karību Andos ir vasarzaļie tropiskie meži un krūmāji, Čīles un Argentīnas Andos — sausie mūžzaļie meži un krūmāji, bet uz dienvidiem no 38. dienvidu paralēles — mitrie mūžzaļie un jauktie meži. Hinīnkoku, kokaīnkrūmu, kartupeļu un citu saimnieciski derīgu augu dzimtene. Lielākie nacionālie parki ir Navelvapi, Losglasjeresas un Lanina parks.
Čīles ziemeļos Andu kalnu pakājē atrodas pasaulē sausākais tuksnesis — Atakamas tuksnesis, savukārt vēl mazliet uz ziemeļiem, Peru, atrodas pasaulē augstākais virs jūras līmeņa komerciāli kuģojamais ezers — Titikakas ezers.
Andu kalnos dzīvo daudz un dažādi dzīvnieki. Ir arī tādi dzīvnieki, kas dzīvo tikai šajā reģionā, piemēram, alpakas, lamas, vikuņas, šinšillas un Andu kondors.
[izmainīt šo sadaļu] Augstākās Andu kalnu virsotnes
| Virsotne | Augstums, m vjl. | Valsts |
|---|---|---|
| Akonkagva | 6962 | |
| Ohoss del Salado | 6893 | |
| Pisiss | 6793 | |
| Vaskarans | 6768 | |
| Treskrusess | 6749 |
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites