Andrē Marī Ampērs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andrē Marī Ampērs
André-Marie Ampère
Andrē Marī Ampērs
Personīgā informācija
Dzimis 1775. gada 20. janvārī
Polemjē, netālu no Lionas, Francijā
Miris 1836. gada 10. jūnijā (61 gads)
Tautība francūzis
Dzīvesbiedre divas sievas
Bērni dēls no pirmās sievas un meita no otrās sievas
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika, matemātika, ķīmija

Andrē Marī Ampērs (André-Marie Ampère, dzimis 1775. gada 20. janvārī, miris 1836. gada 10. jūnijā) bija franču fiziķis, matemātiķis un ķīmiķis. Kopš 1814. gada viņš ir Parīzes Zinātņu akadēmijas loceklis.

Jaunībā Ampērs apguva zināšanas pašmācības ceļā, izmantojot tēva plašo grāmatu krātuvi. Daudz ideju turpmākajiem sasniegumiem viņš ieguva no Denisa Didro enciklopēdijas. Ampēram bija ļoti labi attīstīta redzes atmiņa, kas palīdzēja atcerēties daudzus enciklopēdijas rakstus. Viņu visvairāk interesēja raksti saistībā ar matemātiku, veltot lielu uzmanību tieši Leonarda Eilera un Žozefa Lagranža darbiem.

Papildus iepriekš minētajam, Ampērs apguva arī Žorža Bifona darbus par dabas vēsturi, kā arī iemācījās grieķu, latīņu un itāļu valodas. Viņš pat mēģināja izveidot universālu mākslīgo valodu. Ampēra uzmanību saistīja arī franču literatūra; viņš mēģināja arī pats rakstīt dzeju.

Ampēra pirmais darbs tika publicēts 1802. gadā un tas bija par spēļu teoriju. Tajā tika izklāstīta teorija par to, ka spēlētājs, kuram ir ierobežoti naudas līdzekļi, pietiekoši ilgā laika posmā, spēlējot ar spēlētāju, kuram ir neierobežoti līdzekļi, vai arī spēlējot ar lielu partneru skaitu ar ierobežotiem naudas līdzekļiem, neizbēgami zaudēs visu. Šis darbs deva iespēju Ampēram kļūt par profesoru Napoleona licejā Lionā.

No 1805. gada Ampērs strādāja Parīzes Politehniskajā skolā, bet no 1809. gada viņš šajā skolā ieguva profesora amatu. Ampēra aizraušanās ar vairākām lietām traucēja viņa zinātniskajam darbam. Viņš ļoti strauji un bieži no vienas apskatītas problēmas pievērsās citai. Ilgstoši nespēja koncentrēties tikai vienai lietai. Daži zinātnes vēsturnieki uzskata, ja Ampērs būtu savu ģenialitāti veltījis vienas problēmas atrisināšanai, tad viņš būtu daudz vairāk sasniedzis un devis lielāku ieguldījumu tālākai zinātnes attīstībai.

Viena no ievērojamākajām lietām, ko veica Ampērs, bija 1820. gadā pētītā strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz magnētisko adatu. Šī likumsakarība ir nosaukta viņa vārdā, tas ir, par Ampēra likumu. Viņa vārdā ir nosaukta arī viena no septiņām Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībām. Tā ir strāvas stipruma mērvienība ampērs.