Andrejeva pret Latviju

Vikipēdijas lapa

Andrejeva pret Latviju (55707/00) bija 2009. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesā izspriesta lieta par pensijas aprēķinu Latvijas nepilsonei.

Lietas faktiskie apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1973. līdz 1990. gadam N. Andrejeva strādāja Olainē, atrodoties Maskavā un Kijivā bijušo iestāžu pakļautībā. Vēlāk, N. Andrejevai aizejot pensijā, šie gadi netika ieskaitīti viņas apdrošināšanas stāžā, jo likums "Par valsts pensijām" paredzēja līdz 1991. gadam ārpus Latvijas nostrādātos gadus ieskaitīt tikai LR pilsoņu stāžā, bet N. Andrejeva ir nepilsone. Daļa no šiem gadiem tika ieskaitīta Andrejevas stāžā vēlāk, pēc Latvijas un Ukrainas vienošanās stāšanās spēkā.

Tiesvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas tiesas nosprieda, ka Andrejevas apdrošināšanas stāžs aprēķināts pareizi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā sūdzība tika iesniegta 2000. gadā, pieņemta izskatīšanai 2006. gadā. 2007. gadā lieta tika nodota ECT Lielajai palātai. 2008. gadā notika tiesas sēde, kur iesniedzēju pārstāvēja Latvijas Cilvēktiesību komitejas biedri A. Dimitrovs un Vladimirs Buzajevs.

Tiesas spriedums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada februārī taisītais ECT Lielās palātas spriedums bija trešais Lielās palātas spriedums pēc būtības lietās pret Latviju. Ar 16 balsīm pret 1 (Latvijas pārstāve Ineta Ziemele) tiesa secināja, ka tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. pants (diskriminācijas aizliegums) kopsakarā ar ECK 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu).

Bez tam, tiesa vienprātīgi nosprieda, ka tika pārkāptas N. Andrejevas tiesības uz taisnīgu tiesu (ECK 6. pants), uzsākot tiesas sēdi Augstākajā tiesā agrāk par noteikto laiku. N. Andrejevai tika piespriesta kompensācija 6500 eiro apmērā.

Sekojošie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

N. Andrejevai tika izmaksātā spriedumā aprēķinātā kompensācija, bet pensijas stāžs netika pārrēķināts. 2009. gada oktobrī viņa vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par pensijas pārrēķinu,[1] bet 2010. gada aprīlī nomira.[2]

2009. gadā Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", paredzot neieskaitīt attiecīgo laiku ne tikai nepilsoņu, bet arī pilsoņu pensijas stāžā, bet tajā pašā gadā apturēja šo grozījumu virzību.[3]

2011. gada februārī Satversmes tiesa noraidīja grupas nepilsoņu sūdzību par likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumu punktu, kas tika piemērots, aprēķinot pensijas stāžu Andrejevas lietā.[4] 2011. gada augustā tika iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.[5]

2012. gadā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību publiskoja ziņojumu par Latviju, norādot, ka 2011. gada Satversmes tiesas lēmums "labākajā gadījumā, nodrošina ļoti ierobežotu ECT sprieduma interpretāciju", un ka to nepilsoņu, kuri strādājuši bijušās PSRS republikās, ar kurām Latvijai nav līgumu par pensiju aprēķināšanu, problēma nav atrisināta; "Tas, pamatojoties uz ECT spriedumu Andrejevas lietā, ir uzskatāms par diskrimināciju".[6]

2013. gadā VKNMA Konsultatīvā komiteja norādīja, ka "ar nožēlu atzīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada spriedums Andrejevas lietā nav palīdzējis sniegt visaptverošu risinājumu saistībā ar nepilsoņu pensiju aprēķināšanu. Tā atzīmē valdības viedokli, ka spriedums ir īstenots, parakstot divpusēju vienošanos ar Krievijas Federāciju un virkni citu valstu, kurās nepilsoņi ir strādājuši Padomju Savienības laikos, taču Konsultatīvo komiteju joprojām satrauc fakts, ka šīs vienošanās nav noslēgtas ar visām bijušajām Padomju Savienības republikām, tādēļ tās nevar atrisināt šo jautājumu attiecībā uz visiem nepilsoņiem. Tā ar interesi atzīmē faktu par jaunas lietas iesniegšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar pensiju aprēķināšanu pēc piecu nepilsoņu sūdzību noraidīšanas Satversmes tiesā 2011. gada februārī saistībā ar likuma „Par valsts pensijām” attiecīgajiem pantiem".[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]