Andrejs Krastkalns
|
||||||||||||
Andrejs Krastkalns (1868. gada 25. decembris — 1939. gada 14. februāris) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts. Rīgas Latviešu biedrības sekretārs, priekšsēdētāja biedrs, priekšsēdētājs (1898-1939). Rīgas pilsētas galvas biedrs (1916-17), Vidzemes komisārs Pagaidu valdības laikā (1917). 3. Saeimas deputāts no Kristīgās Nacionālās savienības.
Satura rādītājs |
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Andrejs Krastkalns ir dzimis Talsu apriņķa Lejaslāčos (tagad - Talsu novada Lībagu pagasts) lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Kārļa Mīlenbaha vadīatjā skolā Talsos, bet pēc tam Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. No 1891. gada studēja Maskavas universitātē, kur bija viens no studentu korporācijas "Fraternitas Moscoviensis" ("Fraternitas Lettica" no 1920) dibinātājiem. 1895. gadā viņš ieguva augstāko izglītību tiesību zinātnē, atgriezās Rīgā un strādāja advokatūrā. Šajā periodā atradās Krišjāņa Valdemāra ideju stiprā ietekmē. Andrejs Krastkalns lielāko sava mūža daļu (40 gadus) veltīja Rīgas Latviešu biedrības vadīšanai, būdams tās sekretārs (1898-1904), priekšnieka biedrs (1904-1919) un priekšnieks. 1907. gadā viņu ievēlēja Rīgas pilsētas valdē, 1910. gadā par Rīgas-Valmieras goda miertiesnesi. Pirmā Pasaules kara laikā 1916. gadā Krastkalnu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvas biedru, 1917. gadā viņš pildīja pilsētas galvas pienākumus, pārtikas deficīta apstākļos ievedot kartiņu sistēmu. Pēc Februāra revolūcijas bija Vidzemes guberņas komisārs, bet pēc Rīgas nokļūšanas Vācijas pakļautībā viņš 1918. gada martā atbalstīja Baltijas valsts dibināšanu. 1918. gadā Krastkalns tika ievēlēts Vidzemes landesrātā un Baltijas valsts valdībā (Regentschaftsrat), kur panāca latviešu valodas atļaušanu miertiesās. Andrieva Niedras valdībā ieņēma apgādes ministra vietu, pēc lielinieku padzīšanas 1919. gadā ar ASV noslēdza līgumu par bada cietēju apgādi pārtiku Rīgā. [1] Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Krastkalns bija 3. Saeimas deputāts, strādāja juridiskajā komisijā. 1932. gadā viņš iniciēja Zinātņu komitejas dibināšanu pie Rīgas Latviešu biedrības, kurai bija jākalpo kā privātai "Latviešu zinātņu akadēmijai" (latīņu: Academia Scientiarum Latviensis).
Andrejs Krastkalns ir miris 1939. gada 14. februārī no sirdstriekas savās mājās pie rakstāmgalda.
Rīgas Latviešu biedrības vadīšana [izmainīt šo sadaļu]
Andrejs Krastkalns bija Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšnieks gandrīz 20 gadus - no 1919. gada augusta līdz 1939. gada februārim. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņa vadībā tika pārstrādāti RLB statūti (1923. un 1938.gadā), nodibināta Nacionālās un politiskās audzināšanas nodaļa (1929.gadā), Zinātņu komiteja (1932. gadā) un pārbūvēts biedrības nams Merķeļa ielā (1938. gadā). Viņa vadītā biedrība bija Latvijas valsts amatpersonu, vadošo juristu, virsniecības un nacionāli politisko aprindu pulcēšanās vieta, kur tikās Rīgas Rotari klubs, darbojās Sabiedriskais klubs. [2]
Brīvmūrnieciskā darbība [izmainīt šo sadaļu]
Andrejs Krastkalns bija viens no Rīgas ložas Jāņuguns dibinātājiem un vadītājiem, pildīja 2. pārrauga pienākumus (1924-1937). 1924. gadā viņš palīdzēja izveidot un piereģistrēt savas ložas statūtus, bet 1926.-27. gadā vadīja Liepājas ložas "Enkurs" aizstāvību sakarā ar tās apsūdzību atkarībā no Vācijas lielložas "Royal York zur Freundschaft". Brīvmūrnieku Andreja ložas meistars (1931).
Apbalvojumi un pagodinājumi [izmainīt šo sadaļu]
- Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1928)
- Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas goda biedrs (1932)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latviešu Konversācijas vārdnīca , IX. sējuma 17 900-17 901 slejas, 1933.
- ↑ Rīgas Latviešu biedrības mājas lapa
