Andrejs Pumpurs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Pumpurs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs Krievijas impērijas virsnieka tērpā
Andrejs Pumpurs Krievijas impērijas virsnieka tērpā
Personīgā informācija
Dzimis 1841. gada 22. septembrī
Lieljumpravas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1902. gada 5. jūlijā (60 gadi)
Rīgā, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Vecāki Indriķis un Līze Pumpuri
Dzīvesbiedre Ede Goba
Literārā darbība
Nodarbošanās karavīrs, dzejnieks
Valoda latviešu
Žanri nacionālais romantisms
Slavenākie darbi "Lāčplēsis"

Andrejs Pumpurs (dzimis 1841. gada 22. septembrī, miris 1902. gada 5. jūlijā[2]) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888). Krievu—turku kara (1877—1878) dalībnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Pumpurs dzimis 1841. gada 22. septembrī Lieljumpravas pagasta Daugavas kreisā krasta daļā (tagad Birzgales pagastā) "Ķeirānu" mājās muižas vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. Mācījās Lielvārdes draudzes skolā (1853-1856), pēc tās beigšanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā "Lāčplēši". 1856. gadā sāka strādāt par mērnieka palīgu Rembates muižā, no 1867. līdz 1872. gadam darbojās abās Piebalgas muižās, šī laika notikumi attēloti brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānā Mērnieku laiki (1879).

Pēc tam viņš bija muižas pārvaldnieks un mežkungs Jumurdas muižā (1872-1874), pēc tam darbojās Riharda Tomsona uzņēmumos Rīgā un kopā ar Bernhardu Dīriķi atvēra grāmatu veikalu.

1876. gadā Andrejs Pumpurs devas prom no Latvijas un kā brīvprātīgais Maskavā iestājās par topogrāfu Krievijas impērijas armijā. Piedalījās cīņās pret turkiem Balkānos, pēc tam mācījās Odesas junkuru skolā. Šajā laikā viņš sāka strādāt pie latviešu eposa "Lāčplēsis" pirmajiem dziedājumiem, izmantojot tautas pasaku un teiku elementus. 1880. gadā atgriezās Rīgā, kur uzdienējās līdz štāba kapteiņa pakāpei. Uz III Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem viņš publicēja eposu "Lāčplēsis" sešos dziedājumos (1888), neilgi pēc tam dzejoļu krājumu "Tēvijā un svešumā" (1889).[3]

No 1895. gada strādāja par militāro ierēdni Daugavpils intendatūrā, pavadot armijas sūtījumus uz Āziju. Daugavpilī viņš iepazinās ar Ansi Gulbi, kas kļuva par viņa darbu izdevēju. Andrejs Pumpurs mira pēc saslimšanas ar reimatismu 1902. gada 5. jūlijā, apbedīts Rīgas Jēzus baznīcas kapos. Pumpura kapa vietā 1929. gadā uzstādīts Kārļa Zāles veidots piemineklis [4].

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Andreja Pumpura dzejolis "Hīna kaps" publicēts 1869. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". 1888. gadā Trešo Vispārējo dziesmu svētku laikā iznāca eposs "Lāčplēsis". Pirmais un vienīgais dzejas krājums "Tēvijā un svešumā" izdots 1890. gadā, aprakstu krājums "No Daugavas līdz Donavai" izdots 1895. gadā.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Literatūras rokasgrāmata skolēniem. — R., 1995.
  • Viese S. Pie sliekšņa, pie avota. — R., 1989.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lāčplēsis - dzīvs, Zane Radzobe, raksts diena.lv 18.06.2008., pārskatīts 23.12.2008.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII sējums. Rīga: Anša Gulbja izdevniecība. 34438-34442. sleja.
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII sējums. Rīga: Anša Gulbja izdevniecība. 34438-34442. sleja.
  4. Rožkalne, Anita un LU literatūras, folkloras un mākslas institūts (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās.. Riga: Zinātne. ISBN 9984698483.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]