Andrejs Zadonskis

Vikipēdijas lapa
Andrejs Zadonskis
Andrejs Zadonskis
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 21. oktobrī
Kuldīga, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 28. oktobrī (48 gadi)
Vžesņa, Trešais reihs (tagad Karogs: Polija Polija)
Literārā darbība
Valoda krievu valoda, vācu valoda

Andrejs Zadonskis (1893—1941) bija Latvijas ukraiņu un vācbaltiešu izcelsmes rakstnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 21. oktobrī Kuldīgā ukraiņu cilmes[1] agronoma Vasīlija Zadonska un vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītāja meitas Marijas Birgeres (Bürger) ģimenē. Bērnību pavadīja tēva muižā Harkivas guberņā Ukrainā. Mācījās Žitomiras pilsētas ģimnāzijā, sacerēja pirmos daiļdarbus. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā viņš atgriezās Latvijā, dzīvoja Kuldīgā, pelnīja iztiku ar dziedāšanu un stāstu rakstīšanu, ko publicēja laikrakstā «Сегодня».

1928. gadā izdeva Andreja Zadonska romānu «Ступени» („Pakāpieni”), 1930. gadā stāstu krājumu «Зоин роман» („Zojas romāns”) un 1931. gadā romānu «Ми и её танцор» („Mi un viņas dejotājs”) ar autobiogrāfiskiem motīviem. 1934. gadā apprecējās ar Kuldīgas skolotāju E. Lihtenšteinu.

Vācbaltiešu izceļošanas laikā 1939. gada beigās Andrejs Zadonskis kopā ar sievu pārcēlās uz dzīvi Polijas vācu okupētajā daļā, kur mira 1941. gada 28. oktobrī Vrešenā (tagad Vžesņa).[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Altkurische Gestalten // Anzeiger für Goldingen und Windau, 1927. nr. 7 (17.12); nr. 8 (24.12); nr. 9 (31.12). (vāciski)
  • На автомобиле через Курляндию // Сегодня, 1927. № 148; (krieviski)
  • Aus Wolhyniens Blütezeit // Anzeiger für Goldingen und Windau, 1928, nr. 21 (26.05).
  • Ступени. Рига: издательство М. Дидковского, 1928
  • Городок в снегу // Сегодня, 1930. № 40
  • Зоин роман. (вступ. статья П. Пильского.) Рига, Издание M. Дидковского, 1930
  • Ми и ее танцор. Рига: Изд-во "Жизнь и култура", 1931 - 147 lpp. (atkārtots izdevums: Певец двух провинций / предисл.,публ. Ю. Абызова // Даугава. 1990. № 4, 6, 8.)
  • Счастье Арвида Яунарайса. Сегодня вечером, 1933, № 269-295 (24 ноября-27 декабря)
  • Белые кони Мартина Арайса // Сегодня. Рига: 1939, №43 (12.02). С. 12.
  • Чудо Ивановой ночи. Курземский рассказ. Сегодня. Рига: 1939. № 173 (24.06). С. 4.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Айхенвальд Ю. Литературные заметки. [Рец. на роман «Ступени»] // Руль, Берлин, 1928, № 2413 (31.10). С. 3. (krieviski)
  • Днепров Р. Андрей Задонский. «Зоин роман». Рига, Издание Дидковского, 1930 г. [Рец.] // Возрождение, Париж, 1930, № 1703 (30.01). С. 4.
  • Пильский П. Основные настроения Андрея Задонского // Задонский А. Зоин роман. Рига, Издание М. Дидковского, 1930. С. 1 – 6.
  • Пильский П. Андрей Задонский. К 10-летию литературной деятельности // Сегодня, Рига, 1934, № 354 (23.12). С. 14
  • Абызов Ю. Певец двух провинций // Даугава, Рига, 1990, №4. С. 115 – 116.
  • Natālija Makašina. «Ветхое дерево» Курляндии и «могучий дуб» Курземе в «курземских» рассказах Андрея Васильевича Задонского» // ACTA HUMANITARICA UNIVERSITATIS SAULENSIS. Mokslo darbai. T.13 (2011). Medis kultūroje. Šiauliai, Šiaulių universiteto leidykla, 2011. 315 – 325 p.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «pushkinskijdom.ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 8. maijā.
  2. russkije.lv