Andris Freibergs

Vikipēdijas lapa
Andris Freibergs
Dzimis 1938. gada 24. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Skrundas pagasts, Kuldīgas apriņķis, Latvija
Miris 2022. gada 18. oktobrī (83 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Nozares scenogrāfija

Andris Freibergs (dzimis 1938. gada 24. oktobrī, miris 2022. gada 18. oktobrī)[1] bija latviešu scenogrāfs un pasniedzējs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors (kopš 1996. gada), vairāk nekā 170 iestudējumu scenogrāfiju autors, veidoja scenogrāfiju arī teātra izrādēm citu valstu teātros.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gadā Skrundas pagasta Videnieku mājās. Mācījās Skrundas Pumpura pamatskolā, 1957. gadā beidza mācības Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, 1965. gadā absolvēja Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.[1] No 1965. līdz 1973. gadam strādāja Drāmas teātrī kā mākslinieks inscenētājs, no 1973. līdz 1992. gadam — Jaunatnes teātrī kā galvenais mākslinieks, kopš 1993. gada bija galvenais mākslinieks Latvijas Nacionālajā operā.[1] Kopš 1962. gada piedalījās izstādēs, 1968. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1969. gadā — Latvijas Mākslinieku savienības biedru.

Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs kopš 1971. gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994. gada, emeritētais profesors kopš 2010. gada.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gadā saņēma Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.[1] 2003. gadā apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] Septiņas reizes saņēmis Spēlmaņu nakts balvu "Gada scenogrāfs", bet 2014. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 527. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. «Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu piešķir Andrim Freibergam un Večellai Varslavānei». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 22. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]