Andris Rāviņš

Vikipēdijas lapa
Andris Rāviņš
A.Rāviņš 2016. gadā
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1997. gada 7. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Roberts Dilba
Pēctecis Vents Balodis
Jelgavas pašvaldības vadītājs
Amatā
2001. gada 26. marts — pašlaik
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Raimonds Vējonis
Egils Levits
Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs Andris Bērziņš
Einars Repše
Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Valdis Dombrovskis
Laimdota Straujuma
Māris Kučinskis
Arturs Krišjānis Kariņš
Evika Siliņa
Priekštecis Uldis Ivans

Dzimšanas dati 1955. gada 3. janvārī (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Eleja, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Zemnieku savienība (kopš 1997)
Dzīvesbiedrs(-e) Rita Rāviņa
Profesija inženieris
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Andris Rāviņš (dzimis 1955. gada 3. janvārī) ir latviešu inženieris un politiķis, Jelgavas domes vadītājs, bijušais Latvijas zemkopības ministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gada 3. janvārī Jāņa Rāviņa un Veltas Nākmanes ģimenē. Mācījās Avangarda un Sesavas pamatskolās.[1] Ieguva tehniķa, mehāniķa specialitāti Priekuļu Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā, strādāja kolhozā "Avangards" par ekspluatācijas mehāniķi.[1]

Pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē (1975–1980) viņu paaugstināja par kolhoza galveno inženieri.[1]

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gada decembrī ievēlēts par Jelgavas rajona tautas deputātu padomes deputātu. Pēc mēneša kļuvis par rajona TDP priekšsēdētāju.

1994. gadā ievēlēts atkārtoti kā vēlētāju apvienības "Tautas saimniecība un labklājība" pārstāvis.[2]

1995. gadā kļuvis par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku pašvaldību jautājumos.[1]

1997. gada 7. augustā kļuvis par zemkopības ministru Krasta valdībā. Plānojis kandidēt LZS vadītāja krēslam, tomēr vēlēšanām nav pielaists nepietiekamā partijas biedra stāža dēļ, kurš viņam bija mazāks par diviem gadiem.[3][4]

Kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās visos piecos apgabalos, taču netika ievēlēts.[5][6]

Ministra amatu zaudējis 1998. gada 26. novembrī līdz ar valdības nomaiņu pēc jaunās Saeimas apstiprināšanas. Vēlāk bijis zemkopības ministra padomnieks.[1]

2001. gadā ievēlēts Jelgavas domē,[1] 26. martā kļuvis par domes priekšsēdētāju.[7] Šobrīd (2024. gadā) ir visilgāk amatā esošais Latvijas pašvaldības vadītājs

Apbalvojumi un atzinības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2014. gadā)[8] un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas III šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeni.[9]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1977. gada precējies ar Ritu Rāviņu.[10] Viņam ir divas meitas un dēls.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «ANDRIS RĀVIŅŠ». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī. Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
  2. J. Kālis. «Vēlēšanas turpinās». Lauku Avīze, 1994. gada 14. jūnijs. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī – caur Periodika.lv.
  3. Nellija Ločmele. «LZS cer atgūt popularitāti ar savu tīro biogrāfiju». Diena, 1998. gada 2. martā. No priekšsēdētāja amatam izvirzītajiem 10 kandidātiem L.Strujevičs palika vienīgais, kad zemkopības ministrs Andris Rāviņš un LZS Saeimas frakcijas vadītājs, bijušais Kaula partijas deputāts Roberts Dilba pie vēlēšanām netika pielaisti nepietiekami ilgā partijas biedra stāža dēļ, bet pārējie atteicās kandidēt.
  4. «Zemnieku savienībai jauns līderis». Brīvā Latvija. 1998. gada 14. martā. 2. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris – caur Periodika.lv.
  5. Ināra Egle. «LZS saraksta «lokomotīves» - Strujevičs un Pāvuls». Diena, 1998. gada 9. jūlijā. Viņš informēja, ka visos piecos apgabalos kandidēs zemkopības ministrs Andris Rāviņš un kultūras ministre Ramona Umblija.
  6. «Latvijas Zemnieku savienība». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 10. augustā.
  7. Ināra Egle. «Zemsavieši iegūst Jelgavas mēra amatu Rāviņam». Diena, 2001. gada 27. martā. Bijušais zemkopības ministrs un arī kādreizējais Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ar desmit no piecpadsmit balsīm pirmdien tika ievēlēts par Jelgavas domes priekšsēdi.
  8. «Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020-08-14.
  9. Vivanta Volkova. «Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?». LA.LV (latviešu), 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2020-07-26.
  10. Gunita Nagle. «Uzvalkotais zemnieks». Diena, 1997. gada 6. septembrī. Viņa sieva Rita, bijusī medicīnas māsa, tagad bezdarbniece, un trīs bērni pret šo faktu izturoties saprotoši, bet ne vienmēr atbalstoši.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Roberts Dilba
Latvijas zemkopības ministrs
1997. gada 7. augusts1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Vents Balodis
Priekštecis:
Uldis Ivans
Jelgavas pašvaldības vadītājs
2001. gada 26. marts — pašlaik
Pēctecis: