Anilīns

Vikipēdijas lapa
Anilīns
Anilīna struktūrformulaAnilīna molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H5NH2
Molmasa 93,13 g/mol
Blīvums 1021,7 kg/m3
Kušanas temperatūra -6,3 °C
Viršanas temperatūra 184,13 °C

Anilīns (fenilamīns, aminobenzols) ir organisks savienojums ar ķīmisko formulu C6H5NH2. Sastāvot no benzola gredzena un aminogrupas, tas ir tipisks aromātisko ogļūdeņražu atvasinājums. Anilīns ir vienkāršākais aromātiskais amīns. Kā vairumam gaistošo amīnu, tam piemīt nepatīkama puvušu zivju smaka. Anilīnu iegūst, reducējot nitrobenzolu. Līdzīgā veidā var iegūt arī anilīna atvasinājumus (aromātiskos amīnus, kam benzola gredzenā ir aizvietotāji). Tīrs anilīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains šķidrums, tas gaisā oksidējas un ar laiku kļūst brūngans. Oksidējot anilīnu, iegūst dažādas organiskās krāsvielas, tas vienmēr ir bijis galvenais anilīna pielietojums. Anilīns ir vāja bāze.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārsvarā anilīns tiek izmantots metilēndianilīna iegūšanai.[1] Citi pielietošanas virzieni ietver gumijas apstrādes ķimikālijas (9%), herbicīdu (2%), krāsvielu un pigmentu (2%) ražošanu.[2] Dažādi anilīna atvasinājumi tiek izmantoti kā piedevas gumijai — antioksidanti. Anilīnu izmanto par izejvielu paracetamola, kā arī indigo krāsvielas ražošanai. Indigo tiek izmantota audumu (piemēram, zilu džinsu), gan arī ēdiena (pārtikas piedeva E132) krāsošanai.[1][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Thomas Kahl, Kai-Wilfrid Schröder, F. R. Lawrence, W. J. Marshall, Hartmut Höke, Rudolf Jäckh "Aniline" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2007; John Wiley & Sons: New York.
  2. «Aniline». The Chemical Market Reporter. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002-02-19. Skatīts: 2007-12-21.
  3. Elmar Steingruber "Indigo and Indigo Colorants" Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2004, Wiley-VCH, Weinheim.