Animisms

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Animisms (latīņu: anima -dvēsele) - seno tautu priekšstats, ka dabā visam ir dvēsele, ka pat nedzīvas lietas spēj just un domāt.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Terminu "animisms" pirmais ieviesa vācu zinātnieks Georgs Ernsts Štāls 1708. gadā. Savā darbā "Theoria medica" viņš par animismu nosauca savu mācību par dvēseli kā bezpersonisku dzīvības pirmsākumu.

[izmainīt šo sadaļu] Animisms mūsdienās

Par animistiem dēvē animisma kā senākās reliģijas formas piekritējus. Pie animistiem pieskaitāmi Āfrikas, Dienvidamerikas, Okeānijas pamatiedzīvotāji - vietējo tradicionālo reliģiju piekopēji.