Anna II (Krievija)

reģente Anna II

Anna II (krievu Анна Леопольдовна, vācu Elisabeth Karoline Christine, Prinzessin von Mecklenburg-Schwerin, 1718.-1746.), Ivana V mazmeita, valdīja Krievijas impērijā kā mazgadīgā Ivana VI reģente laikā no 1740. līdz 1741. gadam.

Carevnas (princeses) Katrīnas un Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Karla Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678.-1747.), meita.

Dzimusi 1718. gada 7. decembrī Rostokā. 1733. gadā kristījusies pareizticībā, pieņemot vārdu Anna.

1739. gadā precējusies ar Braunšveigas-Bevernes_Lineburgas hercogu Antonu (Anton Ulrich Herzog von Braunschweig-Wolfenbüttel). Bērni:

• dēls Joans (Johan, Ivan, 23.08.1740.-16.07.1764.)
• meita Katrīna (Catherine von Braunschweig-Wolfenbüttel, 26.07.1741.-7.04.1807.)
• meita Elizabete (Elisabeth von Braunschweig-Wolfenbüttel 16.11.1743.-20.10.1782.)
• dēls Pēteris (Peter von Braunschweig-Wolfenbüttel, 30.03.1745.-30.01.1798.)
• dēls Aleksejs (Alexei von Braunschweig-Wolfenbüttel, 10.031746.-23.10.1787.)

Reģente

1740. gada 17. oktobrī Annas dažus mēnešus veco dēlu kronēja par Krievijas imperatoru Ivanu VI

Par reģentu tika iecelts Kurzemes hercogs Birons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izolēja no galma. Pēc 2 nedēļām - naktī 8. uz 9. novembri - ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Birons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta tā māte hercogiene Anna.

Par politiku neinteresējās, audzināja dēļu. Valsti pārvaldīja tās padomnieki Minihs, grāfs Ostermans (kr. Остерман, Генрих Иоганн Фридрих, vāc. Heinrich Johann Friedrich Ostermann,), kņazs Golovkins (Головкин, Михаил Гавриилович)

Šajā laikā sākās konflikts ar Zviedrijas karalisti (1741.-1743. gadu karš). Apstiprināti ar Osmaņu impēriju noslēgtā Belgorodas miera līguma punkti, Osmaņu impērija atzina Krievijas valdniekus par imperatoriem.

1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa.

Ieslodzījums

Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI, viņa pavēlēja izsūtīt eksimperatora ģimeni uz valsts nomali. 1742. gadā lielā slepenībā tos ieslodzīja Dinamundes cietoksnī, 1744. gadā pārveda uz Oranienburgu Pēterburgas pievārtē, bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.

Nespējot izturēt izsūtījuma apstākļus, 1746. gada 9. martā Anna mira.

Ārējās saites

• Annas ciltskoks (vācu val.)
• Joana VI ciltskoks (krievu val.)
• Romanovu dzimtas mājas lapa internetā (krievu val.)
• Россия под скипетром Романовых, официозный обзор 1913 г.

Romanovu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ernests Johans Bīrons	Krievijas impērijas reģente 1740.-1741.	Pēctecis: Ivans VI