Anno fon Zangerhauzens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs".
Mestra Anno ģerbonis (pirmais no kreisās) Romas pāvestam dāvātajā albumā "Terra Mariana".

Anno fon Zangerhauzens arī Zangerhauzes Anoss (vācu: Anno von Sangerhausen, latīņu: Hanno a Sangerhausen, Anno à Sangerhusen) bija Livonijas ordeņa mestrs 1253.-1256.VII, vēlāk Vācu ordeņa virsmestrs.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlis no Zangerhauzenas (tagad - Saksija-Anhalte). Pēc Vācu ordeņa vācmeistara Sainas Eberharda (vācu: Eberhard von Sayn, latīņu: Eberhardus) ieteikuma 1253. gadā virsmestrs Osternas Popo (vācu: Poppo von Osterna) iecēla bruņinieku Anno par Livonijas mestru. Kā amata zīmi viņš saņēma Livonijas zīmogu. Uz Kursas kara ceļa jūrmalā viņu sagaidīja ordeņa brāļi un pavadīja līdz Rīgai, kur Svētā Jura pilī par godu jaunajam mestram tika sarīkots mielasts. Drīz pēc tam mestrs Anno devās uz Klaipēdu pret prūšiem, kas bija aplenkuši Mēmelburgas pili.

Pēc tam, kad žemaiši iebruka Kurzemē, 1255. gadā mestrs vadīja Livonijas ordeņa karaspēku karagājienā uz Žemaitiju.

1256. gadā Anno fon Zangerhauzens tika izraudzīts par Vācu ordeņa virsmestru (1257—1273).

Rusova Livonijas hronika par mestri Anosu:

RussowChronicle.jpg

" 1258. gadā Prūsijas virsmestris Pope atsūtīja Livonijai jaunu mestri - Zangerhauzes Anosu. Šis mestris veda dažus kaŗus pret zemgaļiem un šamaišiem. Pēc 3 gadu valdīšanas Livonijā viņu iecēla 1261.gadā par virsmestri Prūsijā".

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andreass no Felves
Livonijas Ordeņa mestrs
1253. gads — 1256. gads
Pēctecis:
Burhards fon Hornhūzens


Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]