Ansis Petrevics

Vikipēdijas lapa
Ansis Petrevics
Latvijas tieslietu ministrs
Amatā
1926. gada 26. janvāris — 1926. gada 6. maijs
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Pēteris Juraševskis
Pēctecis Erasts Bite
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts
Premjerministrs Hugo Celmiņš
Priekštecis Roberts Liepiņš
Pēctecis Jānis Annuss
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Eduards Laimiņš
Pēctecis Marģers Skujenieks

Dzimšanas dati 1882. gada 6. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Grobiņas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 27. novembrī (59 gadu vecumā)
Usoļlags Molotovas apgabals, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Nacionālā apvienība
Profesija advokāts

Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, 1. šķira

Ansis Petrevics (1882. gada 6. marts1941. gada 27. novembris) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas tieslietu (1926), finanšu (1928—1931) un iekšlietu ministrs (1931). Andreja Petrevica brālis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1882. gada 6. martā Grobiņas pagasta "Vērpjos". Mācījās Grobiņas pamatskolā, vēlāk — Liepājas pilsētas skolā. Kā eksterns nokārtoja tautskolotāja eksāmenus. No 1902. līdz 1905. gadam bija skolotājs Pērkones pamatskolā, Skrundas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Svētā Jāņa baznīcas skolā un Celma privātskolā. Latvijas delegāts Viskrievijas skolotāju kongresā. 1905. gadā sāka strādāt "Pēterburgas Avīžu" redakcijā. 1908. gadā pārcēlās uz Maskavu, kā eksterns nokārtoja ģimnāzijas gala pārbaudījumus.[1]

No 1910. līdz 1912. gadam strādāja laikraksta "Dzīve" redakcijā Liepājā. 1913. gadā absolvēja Maskavas komercinstitūtu, bet 1916. gadā — Demidova juridisko liceju Jaroslavļas pilsētā. No 1915. līdz 1917. gadam strādāja par skolotāju uz Maskavu evakuētajā G. Odiņa tirdzniecības skolā, kā arī bija Zemstu un pilsētu savienības ierēdnis.[1]

1918. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja Liepājā, iecelts par Liepājas apgabaltiesas miertiesnesi. Bijis Lejaskurzemes apgabala pārvaldes juriskonsults. 1919. gada 11. jūnijā kļuvis par zvērinātu advokātu Jelgavā. No 1919. līdz 1920. gadam bija Tautas padomes loceklis no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas (vēlāk — Latvijas Darba partija). No 1919. līdz 1925. gadam bija Liepājas domes deputāts un Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. Piedalījies 2. (1925) un 3. Saeimas (1928) vēlēšanās, abas reizes neveiksmīgi.[1]

1924. gada 9. jūlijā kļuvis par zvērinātu advokātu Rīgā. 1926. gada 26. janvārī iecelts par tieslietu ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā, amatā bijis līdz valdības krišanai maijā. 1928. gada 1. decembrī kļuva par finanšu ministru Hugo Celmiņa Ministru kabinetā, amatā bijis līdz 1931. gada martam, kad viņu iecēla par iekšlietu ministru Ulmaņa jaunajā valdībā. Valdība beidza darbu decembrī, kad darbu uzsāka jaunais Saeimas sasaukums.[1]

1929. gada janvārī ievēlēts Liepājas pilsētas domē no Nacionālās apvienības saraksta. Pēc 1931. gada atsāka zvērināta advokāta praksi Rīgā. No 1934. gada bija arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis.[1]

Izsūtīšana un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju okupācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izsūtīts uz Molotovas apgabala Usoļlagu, kur miris 27. novembrī.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Tieslietu ministri». Latvijas Vēstnesis. Skatīts: 2012.06.01.
  2. «Lietuvju ordenis mūsu finansu ministrim.». periodika.lv. Latvijas Kareivis. 1930-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-08. Skatīts: 2020-11-02.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Juraševskis
Latvijas tieslietu ministrs
1926. gada 26. janvāris1926. gada 6. maijs
Pēctecis:
Erasts Bite
Priekštecis:
Roberts Liepiņš
Latvijas finanšu ministrs
1928. gada 1. decembris1931. gada 26. marts
Pēctecis:
Jānis Annuss
Priekštecis:
Eduards Laimiņš
Latvijas iekšlietu ministrs
1931. gada 27. marts1931. gada 5. decembris
Pēctecis:
Marģers Skujenieks