Ante Paveličs

Vikipēdijas lapa
Ante Paveličs
Ante Pavelić
Ante Paveličs
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 14. jūlijā
Bradina, Koņica, Austroungārija
(Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina)
Miris 1959. gada 28. decembrī (70 gadi)
Madride, Karogs: Spānija Spānija
Nodarbošanās politiķis
Paraksts

Ante Paveličs (horvātu: Ante Pavelić; dzimis 1889. gada 14. jūlijā, miris 1959. gada 28. decembrī) bija nacionālistiskās organizācijas Ustaši līderis un Horvātijas Neatkarīgās valsts vadītājs Otrā pasaules kara laikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiski izvirzījies horvātu Tiesību partijas (Stranka prava) sastāvā. Divdesmito gadu beigās politiski radikalizējās un aicināja horvātiem nodibināt neatkarību no Dienvidslāvijas (tolaik Serbu, Horvātu un Slovēņu Karalistes). Pēc tam, kad Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs I Karadžordževičs 1929. gadā sagrāba varu valstī, Ante Paveličs politiski un ideoloģiski ietekmējoties no fašistiem, nodibināja ustašu kustību un devās trimdā uz Itāliju.

Ante Paveličs bija viens no 1934. gada 9. oktobra atentāta, kurā tika nogalināts Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs I un Francijas ārlietu ministrs Luijs Bartū organizētājs. Pēc atentāta Itālijas varas iestādes uz 18 mēnešiem ieslodzīja Peveliču.

Pēc Ass valstu iebrukuma Diendvidslāvijā 1941. gada aprīlī, tika nodibināta Horvātijas brīvvalsts (apmēram mūsdienu Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas teritorija) un par tās vadītāju tika iecelts Ante Paveličs. Tās teritorijā tika izvērstas masu represijas pret serbiem, ebrejiem un čigāniem. Vienā pašā Jasenovacas nāves nometnē tika nogalināti apmēram 80 000 līdz 100 000 cilvēku. Pret ustašu režīmu cīnījās Tito partizāni un Mihailoviča četniki.

Kara beigās Paveličs aizbēga uz Austriju, izvairoties no Bleiburgas repatriācijām. 1948. gadā devās uz Argentīnu. 1957. gadā cieta Dienvidslāvijas drošības dienesta organizētā atentātā. Miris 1959. gadā Madridē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]