Anticionisms

Anticionisms ir politiska ideoloģija, kas nostājas pret cionismu jeb neatkarīgas ebreju valsts pastāvēšanu vai Izraēlas atrašanos uz senās palestīniešu zemes. Anticionisms kļuva aktuāls līdz ar ebreju valsts izveidošanos Izraēlā un tās pakāpenisko izplešanos.

Reizēm dažādi ebreju un retāk ne ebreju izcelsmes avoti min, ka anticionisms ir tikai aizsegs modernam antisemītismam, bet šādu uzskatu dažkārt uzskata par taktiku, lai apklusinātu Izraēlas politiskos pretiniekus.

Anticionisms Padomju Savienībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1967. gada sešu dienu kara PSRS tika izvērsta "anticionisma" kampaņa, ko veica Padomju Savienības Komunistiskā partija un VDK. Cionisms tika pasludināts par rasismu un uzsvērts, ka tādējādi cionisti esot līdzīgi nacistiem. Tā kā PSRS oficiāli pretstāvēja jebkādam rasismam, tad anticionisma kampaņu varēja īstenot atklāti, balstoties uz tēzi, ka PSRS cīnās ar rasismu.

Lielajā Padomju enciklopēdijā rakstīts:

modernā cionisma galvenās izpausmes ir militārs šovinisms, rasisms, antikomunisms.
cionisma nehumānā esence izpaužas atklātā un slepenā cīņā pret atbrīvošanās kustībām un PSRS.^[1]

1975. gada novembrī PSRS un tās arābu sabiedroto pūliņu rezultātā ANO pieņēma rezolūciju, kas pielīdzināja cionismu rasismam. Šī rezolūcija tika atcelta tikai 1991. gada decembrī.

Pašreizējais Palestīnas autonomijas un Palestīnas Valsts prezidents Mahmuds Abass 1982. gadā ieguva doktora grādu Maskavā, aizstāvot disertāciju ar nosaukumu "Slepenās saites starp nacistiem un cionistu kustības vadoņiem".^[2]