Antilopju apakšdzimta
| Antilopju apakšdzimta Antilopinae, (Gray, 1821) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Indijas antilope garna (Antilope cervicapra) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 36 sugas, kas iedalītas 16 ģintīs.
Antilopju apakšdzimtas dzīvnieki mājo gan atklātās vietās, savannā un stepē, gan mežos, krūmājos un klinšanās, akmeņainās vietās Āfrikā un Āzijā.[1] Senākie fosilie atradumi, kuri tika atklāti Eirāzijā, ir 16 - 17 miljonus gadus veci. Toties senākās Āfrikas fosilijas ir 13,5 miljonus gadus vecas.[1]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Antilopju apakšdzimtas ciltis
Pie antilopju apakšdzimtas pieder dažādu sugu gazeles un antilopes, gerenuki un dibatagi. Šīs sugas ir pieņemts uzskatīt par īstajām antilopēm, un tās tiek apvienotas īsto antilopju ciltī (Antilopini). Īstās antilopes dzīvo gan Āfrikā, gan Āzijā, bet vislielākā sugu dažādība sastopama Āfrikas austrumos: Sudānā, Eritrejā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā un Tanzānijā.
Saigas un Tibetas antilopes ir radniecīgas gan īstajām antilopēm, gan arī kazu apakšdzimtas (Caprinae) dzīvniekiem, tomēr molekulārie pētījumi rosina saigas iedalīt antilopju apakšdzimtā.[2] Tās izdala saigu ciltī (Saigini), bet reizēm izdala arī atsevišķā apakšdzimtā Saiginae. Saigu cilts dzīvnieki dzīvo Centrālāzijā un Āzijas rietumdaļā.
Par pundurantilopju cilti (Neotragini) zinātniekiem arī nav vienprātības. Arī šo cilti reizēm izdala atsevišķā apakšdzimtā Neotraginae. Visas pundurantilopju cilts sugas dzīvo Subsahāras Āfrikas reģionā.
[izmainīt šo sadaļu] Izskats un īpašības
Antilopju apakšdzimtas dzīvnieki ir vidēja vai maza auguma zālēdāji. Antilopju apakšdzimtas dzīvniekiem ir vairākas kopīgas īpašības: galvaskausa uzbūve, zobu formula un labi attīstīti un izcelti ragi, kuri nekad netiek mainīti. Lielākajai daļai ir labi attīstīti dziedzeri uz pieres virs acīm. Dziedzeri izdala melnu, lipīgu sekrētu. Dziedzeri atvērumu nosedz ādas kroka, kuru dzīvnieks var atvērt sekrēta izdalīšanas brīdī.[1]
Īsto antilopju un saigu sugām ir raksturīgs vidējs ķermeņa lielums. Tās piemērojušies dzīvei atklātās vietās un no plēsējiem aizbēg ātri skrienot. Tām nepiemīt izteikts dzimuma dimorfisms. Ragi parasti ir abiem dzimumiem, bet tomēr dažu sugu mātītēm ragu nav. Apmatojumā parasti ir kādas kontrastainas zīmes vai nu uz sejas vai sāniem. Visas sugas ir poligāmas.[1] Pundurantilopju cilts visas sugas ir maza auguma. Tās visas ir vieglākas par 30 kg. Pundurantilopes mājo gan mežos, gan krūmu savannā, bet klinšu gazeles (Oreotragus) uzturas klinšainos un akmeņainos apvidos, veikli kāpelējot pa stāvo reljefu. Pundurantilopes ļoti reti dzer, tās nepieciešamo ūdens daudzumu uzņem ar augiem. Atšķirībā no īstajām antilopēm, tās veido monogāmus pārus. Īsi, vertikāli, durkļiem līdzīgi ragi ir tikai tēviņiem.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Klasifikācija
- Antilopju apakšdzimta (Antilopinae)
- Īsto antilopju cilts (Antilopini)
- ģints Āfrikas svītrainās gazeles (Eudorcas)
- Mongalla gazele (Eudorcas albonotata)
- †Rudā gazele (Eudorcas rufina)
- Sarkansejas gazele (Eudorcas rufifrons)
- Tomsona gazele (Eudorcas thomsoni)
- ģints Āfrikas divkrāsu gazeles (Nanger)
- Dama gazele (Nanger dama)
- Granta gazele (Nanger granti)
- Someringa gazele (Nanger soemmerringii)
- ģints Dibatagi (Ammodorcas)
- Dibatags (Ammodorcas clarkei)
- ģints Dienvidāfrikas gazeles (Antidorcas)
- Dienvidāfrikas gazele (Antidorcas marsupialis)
- ģints Gazeles (Gazella)
- apakšģints Gazella
- †Arābijas gazele (Gazella arabica)
- Dorkas gazele (Gazella dorcas)
- Indijas gazele (Gazella benettii)
- Kalnu gazele (Gazella gazella)
- †Sābas ķēniņienes gazele (Gazella bilkis)
- †Saūda gazele (Gazella saudiya)
- Spekes gazele (Gazella spekei)
- apakšģints Trachelocele
- Parastā gazele (Gazella cuvieri)
- Persijas gazele (Gazella subgutturosa)
- Smiltāju gazele (Gazella leptoceros)
- †apakšģints Deprezia
- apakšģints Gazella
- ģints Gerenuki (Litocranius)
- Gerenuks (Litocranius walleri)
- ģints Indijas antilopes garna (Antilope)
- Indijas antilope garna (Antilope cervicapra)
- ģints Stepju gazeles (Procapra)
- Mongolijas gazele (Procapra gutturosa)
- Prževaļska gazele (Procapra przewalskii)
- Tibetas gazele (Procapra picticaudata)
- ģints Āfrikas svītrainās gazeles (Eudorcas)
- Pundurantilopju cilts (Neotragini)
- ģints Beira antilopes (Dorcatragus)
- Beira antilope (Dorcatragus megalotis)
- ģints Dikdiki (Madoqua)
- Gintera dikdiks (Madoqua guntheri)
- Kirka dikdiks (Madoqua kirkii)
- Salta dikdiks (Madoqua saltiana)
- Sudrabdikdiks (Madoqua piacentinii)
- ģints Grisboki (Raphicerus)
- Kāpzemes grisboks (Raphicerus melanotis)
- Stenboks (Raphicerus campestris)
- Ziemeļu grisboks (Raphicerus sharpei)
- ģints Klinšu gazeles (Oreotragus)
- Klinšu gazele (Oreotragus oreotragus)
- ģints Oribi (Ourebia)
- Oribi (Ourebia ourebi)
- ģints Pundurantilopes (Neotragus)
- Karaliskā antilope (Neotragus pygmaeus)
- Pundurantilope (Neotragus batesi)
- Suni (Neotragus moschatus)
- ģints Beira antilopes (Dorcatragus)
- Saigu cilts (Saigini)
- ģints Saigas (Saiga)
- Saiga (Saiga tatarica)
- Ziemeļu saiga (Saiga borealis)
- ģints Tibetas antilopes (Pantholops)
- Tibetas antilope (Pantholops hodgsonii)
- ģints Saigas (Saiga)
- Īsto antilopju cilts (Antilopini)
