Antons Benjamiņš
| ||||||||||||||||
Antons Benjamiņš, arī Benjāmiņš (dzimis 1860. gada 13. jūlijā, miris 1939. gada 14. jūnijā) bija latviešu uzņēmējs un žurnālists. Kopā ar sievu Emīliju Benjamiņu starpkaru Latvijā bija ietekmīgās avīzes "Jaunākās Ziņas" un žurnāla "Atpūta" izdevējs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1860. gada 13. jūlijā Baložu mūra krogā Madlienā zemnieku Jāņa un Annas Benjamiņu ģimenē. Drīz pēc tam viņa vecāki pārcēlās uz Bilskas pagasta Bānūžu muižu (vācu: Bahnus), kur tēvs strādāja par stārastu.
Mācījās Smiltenes draudzes skolā, Cimzes skolotāju seminārā Valkā, ko beidza 1880. gadā. Bija skolotājs Rūjienā, Ogrē un Plāterē (1884—1904). Apprecējās ar Madi Jurjāni, laulībā piedzima pieci bērni: Kārlis, Jānis, Marija, Anna un Marta. Vadīja Plāteres-Aderkašu jaukto kori, piedalījās Trešajos Dziesmu svētkos Rīgā (1888), bet uz Ceturtajiem dziesmu svētkiem Jelgavā (1895) uzrakstīja savu vienīgo lugu "Miglā". 1897. gadā A. Benjamiņš atvēra veikalu Madlienā, otru veikalu — Skrīveros.
Pēc veikalu bankrota un laulības izjukšanas 1904. gadā pārcēlās uz Rīgu, sāka strādāt par reportieri vācu avīzē Rigasche Rundschau, vēlāk laikrakstu " Mājas Viesis" (1907—1908) un "Rīta Vēstnesis" redaktors (1910).
1911. gada 21. decembrī kopā ar izdevēju Emīliju Elku nodibināja latviešu avīzi "Jaunākās Ziņas", bet 1922. gada 26. martā apprecējās ar viņu.
Miris 1939. gada 14. jūnijā savā lauku īpašumā Kandavas pagasta Valdeķu muižā, apbedīts Rīgas Meža kapos.[1]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- stāsti „Zirga atmiņas” (1889), „Tak dabūja virsroku” (1890) u.c.,
- tēlojumi „Zīmējumi iz tautas dzīves” (1891—92),
- luga „Miglā” (1895) ar pseidonīmu B. Pastariņš.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|