Antuāns Lavuazjē

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antuāns Lavuazjē
Antoine de Lavoisier
Antuāns Lavuazjē
Personīgā informācija
Dzimis 1743. gada 26. augustā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1794. gada 8. maijā (50 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija, ekonomika
Darba vietas Parīzes zinātņu akadēmija
Alma mater Parīzes universitāte
Pasniedzēji Gijoms Fransuā Ruels (Guillaume François Rouelle)
Sasniegumi, atklājumi gaisa sastāva noteikšana, flogistona hipotēzes sagraušana, kvantitatīvās analīzes metodes

Antuāns Lorāns Lavuazjē (franču: Antoine Laurent de Lavoisier, dzimis 1743. gada 26. augustā Parīzē, miris 1794. gada 8. maijā Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.

Lavuazjē dzimis turīgā franču buržuāzijas ģimenē. 1764. gadā beidzis Parīzes universitātes Juridisko fakultāti. Studējot tieslietas, vienlaicīgi apguvis dabaszinātnes — matemātiku, astronomiju, botāniku, ģeoloģiju, ķīmiju.

1768. gada 18. maijā 25 gadu vecumā Lavuazjē ievēlēts par Parīzes zinātņu akadēmijas ķīmijas adjunktu. 1778. gadā ievēlēts par akadēmijas locekli, bet no 1785. gada Lavuazjē ir akadēmijas direktors. Franču revolūcijas laikā Lavuazjē veltīja visus spēkus, lai saglabātu akadēmiju, tomēr 1793. gadā akadēmija tika likvidēta.

Lavuazjē darbojies arī nodokļu iekasēšanas jomā (bijis nodokļu atpircējs). Šī un citas politiskās un ekonomiskās aktivitātes Franču revolūcijas laikā Lavuazjē kļuva liktenīgas — 1794. gadā revolucionārais tribunāls Lavuazjē piesprieda nāvessodu un giljotinēja.

Lavuazjē lielāko daļu savu ienākumu no nodokļu atpirkšanas veltīja zinātnei. 1774. gadā viņš pierādīja, ka gaiss ir salikts gāzu maisījums, ar to sagraujot flogistona hipotēzi un vēl no alķīmiķu laikiem nākušo teoriju, ka gaiss ir viens no pirmelementiem. Kopā ar Žanu Menjē pierādījis, ka ūdens sastāv no skābekļa un ūdeņraža. Šajā un citos darbos Lavuazjē pirmo reizi sistemātiski izmanto kvantitatīvus mērījumus. Lavuazjē daudz darba ieguldījis ķīmisko elementu un vielu klasificēšanā. Devis mūsdienu nosaukumus ūdeņradim un skābeklim.[1] Lavuazjē daudz darbojies arī fizioloģijas jomā, piemēram, pierādījis, ka elpojot tiek uzņemts skābeklis, bet izdalīta ogļskābā gāze.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Rēvalds. Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 223. lpp.