Apaļmutnieki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apaļmutnieki
Upes nēģis (Lampetra fluviatilis)
Upes nēģis (Lampetra fluviatilis)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Apaļmutnieki (Cyclostomata)
Iedalījums

Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji. Tie ir visprimitīvākie mugurkaulnieki; tiem vēl nav pilnībā izveidojies mugurkauls. Apaļmutnieki ir ūdens dzīvnieki ar čūskvedīgu vai zušveidīgu ķermeņa formu, bez ekstermitātēm. Lielakie apaļmutnieku eksemplāri sasniedz 1 m., mazākie — ap 13 cm. Nepāra peldspura atrodas uz muguras un vēdera viduslīnijas ķermeņa aizmugurējā daļā. Apaļmutniekiem ir kaila un gļotaina āda ar daudziem gļotu dziedzeriem. Mutei ir piltuvveida piesūcekņa forma, to balsta gredzenveidīgs skrimslis. Mutē ir ragvielas zobi, kas paredzēti mīksto audu apskrubināšanai. Apaļmutniekiem ir arī spēcīga, urbjoša mēle. Žaunas ir maisveidīgas (5-16 pāri entodermālu žaunu maisu), kas cauraustas ar biezu asinsvadu tīklu. Žaunu skelets ir ažūra režģa veidā, kas nav sadalīts atsevišķos žaunu lokos. Apaļmutnieku skelets veidots no skrimšļa un saistaudiem, kaula šūnu skeletā nav. Ass skeletu veido horda. Hordu un muguras smadzenes apņem biezs saistaudu apvalks. Ožas orgāns atšķirībā no citiem mūsdienu mugurkaulniekiem ir tikai viens (nepāra). Tas atveras purna priekšējā daļā ar vienu nāsi, kas ved uz ožas kapsulu. Ir divkameru sirds.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvo jūrās, upju deltu rajonos un upēs. Peld čūskveidīgi, izlokot visu ķermeni. Vairums sugu ir savdabīgi parazīti un plēsēji; tie piesūcas pie ūdensdzīvniekiem, galvenokārt pie zivīm. Uzturā lieto arī beigtas zivis. Dzīves ciklā veic ar nārstu saistītas migrācijas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apaļmutnieku klase dalās divās apakšklasēs: miksīnās un nēģos (miksīnas reizēm top izdalītas atsevišķā klasē). Pavisam ir zināmas 38 - 46 apaļmutnieku sugas.

Klase Apaļmutnieki (Cyclostomata)