Apendikulārijas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apendikulārijas
Apendikulārija (Oikopleura dioica)
Apendikulārija (Oikopleura dioica)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Apendikulārijas (Appendicularia)
Sinonīmi

Larvacea

Iedalījums

Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase. Tie ir 0,5—3 mm gari, brīvi peldoši organismi. Apendikulārijām visu dzīves laiku saglabājas horda, bet tām nav peribranhiālā dobuma. Dzīves laikā nenotiek regresīvā metamorfoze.

Pēc uzbūves apendikulārijas atgādina ascīdiju kāpurus, bet atšķiras no tiem galvenokārt ar tievo pavedienveidīgo nervu stiegru un asti, kas arī plakana no sāniem, taču neatrodas vertikālā, bet horizontālā plaknē, tāpēc rodas iespaids, ka aste ir dorsoventrāli plakana. Ādas epitēlijs izdala apkārt ķermenim īpašu mājiņu. Tā ir recekļains, caurspīdīgs apvalks, kas atbilst citu tunikātu tunikai. Taču dzīvnieks var mājiņā brīvi kustēties. Apendikulārijas ar astes svārstību kustībām virza ūdens straumi uz mājiņas priekšējo atveri, bet ūdens, izejot no mājiņas caur pakaļējo atveri, grūž dzīvnieku uz priekšu. Mājiņas priekšējo atveri klāj ļoti smailu pavedienu sietiņš ar šaurām spraugām, caur kurām var iziet tikai visīsākie planktona organismi, kas noder par barību apendikulārijām. Pēc nedaudzām stundām, kad mājiņa piesērē, apendikulārijas ar strauju astes vēzienu pārrauj mājiņas sienu un izkļūst laukā, bet jau pēc stundas apkārt apendikulārijas ķermenim izveidojas jauna mājiņa.

Apendikulārijas acīmredzot ir neotēniska grupa, t. i., grupa, kura ieguvusi spēju vairoties kāpuru stadijā un evolūcijas procesā zaudējusi pieaugušo stadiju.

Apendikulārijas izplatītas praktiski visās jūrās.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināmas ap 100 apendikulāriju sugu, kuras iedala 1 kārtā (Copelata) un 3 dzimtās (reizēm 5 dzimtās).

Klase Apendikulārijas (Appendicularia)