Aphis nerii

Vikipēdijas lapa
Aphis nerii
Aphis nerii Walker, 1852
Aphis nerii
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaBlaktis (Hemiptera)
ApakškārtaAugutis (Sternorrhyncha)
VirsdzimtaLaputis (Aphidoidea)
DzimtaĪstās laputis (Aphididae)
ĢintsAphis
SugaAphis nerii
Aphis nerii Vikikrātuvē

Aphis nerii ir īsto laputu suga. Tā ir kosmopolīta suga, kura izplatīta tropiskos un siltos reģionos visā pasaulē. Tās primārā dzīvesvieta, iespējams, ir Vidusjūras reģions.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aphis nerii ir obligāti partenoģenētiska suga, taču starp laputu īpatņiem ir mātītes un tēviņi. Pieaugušas mātītes var būt ar spārniem (latīņu: alata) un bez spārniem (latīņu: apterae). Mātītes ir dzeltenas un melnas ar tumšām spārnu vēnām. Dzeltenās krāsas mātītēm ir tumši piedēkļi: (angļu: cornicles) —ūsas, kājas, kauda (vēdera galotne). Nimfas ir līdzīgas bezspārnu mātītēm, taču mazākas. Pieaugušas laputis ir 1,5 līdz 2,6 mm garas.[1]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aphis nerii barojas ar augiem no oleandru dzimtas (Apocynaceae)[1]Nerium oleander, Asclepias tuberosa, Asclepias curassavica, Asclepias syriaca, Asclepias incarnata, Araujia sericifera, Hoya carnosa, Calotropis gigantea,, Gomphocarpus physocarpus, Cynanchum laeve.[2][1][3] Laputis barojas ar augu lapām.[2]

Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz šīm laputīm medī dažu mārīšu sugu kāpuri (piemēram, Menochilus sexmaculatus),[2] kā arī dažādu divspārņu (utumušas) un tīklspārņu dzimtu (zeltactiņi, Hemerobiidae) kāpuri.[1] Aphis nerii ir daži parazitoīdi: Lysiphlebus testaceipes,[4] Aphidius colemani (no Braconidae dzimtas)[5].

Lysiphlebus testaceipes ir galvenais Aphis nerii laputu parazitoīds. Mātīte dēj olas laputs ķermenī. Attīstījušies kāpuri sāk laputs ķermenī baroties, un tas galu galā laputi iznīcina. Parazitēta laputs kļūst brūna un mumificējas, tās ķermenis mumificējoties uzpūšas.[1] No mumificētas laputs Lysiphlebus testaceipes izgrauž atveri un atstāj tās ķermeni.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 McAuslane, H. J. Oleander Aphid, Aphis nerii Boyer de Fonscolombe (Insecta: Hemiptera: Aphididae). University of Florida, IFAS Extension.
  2. 2,0 2,1 2,2 K. Murugan, D. Jeyabalan, N Senthil Kumar, S. Senthil Nathan & S. Sivaramakrishnan. Influence of host plant on growth and reproduction of Aphis nerii and feeding and pray utilization of its predator Menochilus sexmaculatus.[novecojusi saite]. Indian Jornal of Experimental Biology, Vol. 38 June 2000, pp. 598-603.
  3. Blackman, R. L. & Eastop V. F. (2006). Aphids on the World's Herbaceous Plants and Shrubs. John Wiley & Sons Ltd. ISBN 0-471-48973-5
  4. 4,0 4,1 Colvin, Sarah M. & Yeargan, Kenneth V. The influence of host plant species on the frequency of defensive behaviors exhibited by the Oleander aphid, Aphis nerii, in response to the parasitoid, Lysiphlebus testaceipes[novecojusi saite]. Ohio Journal of Science. 112 (2): 2-5, 2013.
  5. Manfred Hartbauer. Collective Defense of Aphis nerii and Uroleucon hypochoeridis (Homoptera, Aphididae) against Natural Enemies. April 2010, Volume 5, Issue 4. Published in April 29, 2010