Arābijas jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arābijas jūra
Arabian Sea map.png
Platība: 3 862 000 km2
Garums: 2 400 km
Maks. dziļums: 4 652 m
Valstis un citas teritorijas: Indija
Irāna
Jemena
Maldīvija
Omāna
Pakistāna
Somālija
Lielākās pilsētas: Karači
Mumbaja
Surata

Arābijas jūra (arābu: بحر العرب, Bahr-al-Arab; latīņu: Mare Erythraeum) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra starp Arābijas pussalu un Indiju. Viena no lielākajām jūrām pasaulē.

Lielākā upe, kas ietek tieši Arābijas jūrā ir Inda. Arābijas jūras piekraste Indijas teritorijā tiek saukta par Konkanas krastu. Jūra ir sāļa, virsējā ūdens slāņa sāļums — 36‰, virsējā slāņa temperatūra no 20 līdz 30 °C. Vidējais dziļums — 2730 m.

Arābijas jūrai raksturīgi izteikti musoni. Ziemā pūš vājāks ziemeļaustrumu vējš, vasarā — stiprāks dienvidrietumu vējš[1].

Robežas un līči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolvas pludmale, Goa

Ziemeļos atrodas Irānas austrumu piekraste un Pakistāna, austrumos - Indija, dienvidos (velkot no iedomātu līniju no Gvardafui raga līdz Kumari ragam Indijā) — Indijas okeāns, rietumos — nedaudz Somālijas piekrastes, Adenas līcis, Arābijas pussalas dienvidu piekraste.

Arābijas jūrai ir divi lieli līči — Adenas līcis rietumos, kurš savieno Arābijas jūru ar Sarkano jūru un Omānas līcis ziemeļos, kas Arābijas jūru savieno ar Persijas līci. Indijas piekrastē ir mazāki līči — Kačhas līcis un Khambhātas līcis.

Salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arābijas jūrā ir maz salu. Lielākās salas un salu grupas ir:

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem Arābijas jūra ir kalpojusi par ļoti svarīgu tranzīta ceļu starp pirmajām Zemes civilizācijām Mezopotāmijā, Indas ielejā, Nīlas ielejā, Ķīnā un Dienvidaustrumu Āzijā. Jūrasbraucējiem bija samērā viegli izmantot prognozējamos musonu vējus.

Arī mūsdienās Arābijas jūra kalpo kā globālas nozīmes naftas un dabasgāzes tranzīta ceļš.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]