Arābijas jūra
| Arābijas jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 3 862 000 km2 |
| Garums: | 2 400 km |
| Maks. dziļums: | 4 652 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Indija Irāna Jemena Maldīvija Omāna Pakistāna Somālija |
| Lielākās pilsētas: | Karači Mumbaja Surata |
Arābijas jūra (arābiski - بحر العرب, Bahr-al-Arab, latīniski - Mare Erythraeum) — Indijas okeānam piederīga malas jūra starp Arābijas pussalu un Indiju. Viena no lielākajām jūrām pasaulē.
Lielākā upe, kas ietek tieši Arābijas jūrā - Inda. Arābijas jūras piekraste Indijas teritorijā tiek saukta par Konkanas krastu. Jūra ir sāļa, virsējā ūdens slāņa sāļums - 36‰, virsējā slāņa temperatūra no 20 līdz 30 °C. Vidējais dziļums - 2 730 m.
Arābijas jūrai raksturīgi izteikti musoni. Ziemā pūš vājāks ziemeļaustrumu vējš, vasarā - stiprāks dienvidrietumu vējš[1].
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Robežas un līči
Ziemeļos atrodas Irānas austrumu piekraste un Pakistāna, austrumos - Indija, dienvidos (velkot no iedomātu līniju no Gvardafui raga līdz Kumari ragam Indijā) - Indijas okeāns, rietumos - nedaudz Somālijas piekrastes, Adenas līcis, Arābijas pussalas dienvidu piekraste.
Arābijas jūrai ir divi lieli līči - Adenas līcis rietumos, kurš savieno Arābijas jūru ar Sarkano jūru un Omānas līcis ziemeļos, kas Arābijas jūru savieno ar Persijas līci. Indijas piekrastē ir mazāki līči - Kačas līcis un Kambejas līcis.
[izmainīt šo sadaļu] Salas
Arābijas jūrā ir maz salu. Lielākās salas un salu grupas ir:
- Abdelkūrī (Jemena, pie Sokotras)
- Amindivu salas (Indija, robežojas ar Lakadivu jūru)
- Astalu (Pakistāna, neliela sala)
- Brotersu salas (Jemena, pie Sokotras)
- Kūrija Mūrijas salas (Jemena)
- Lakadivu salas (Indija, robežojas ar Lakadivu jūru)
- Masīra (Omāna)
- Sokotra (Jemena, lielākā sala Arābu jūrā)
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem Arābijas jūra ir kalpojusi par ļoti svarīgu tranzīta ceļu starp pirmajām Zemes civilizācijām Mezopotāmijā, Indas ielejā, Nīlas ielejā, Ķīnā un Dienvidaustrumu Āzijā. Jūrasbraucējiem bija samērā viegli izmantot prognozējamos musonu vējus.
Arī mūsdienās Arābijas jūra kalpo kā globālas nozīmes naftas un dabasgāzes tranzīta ceļš.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|||||
