Aragonas karaliste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aragonas karalistes ģerbonis

Aragonas karaliste bija karaliste, kas laikā no 1035. līdz 1479. gadam pastāvēja Pireneju pussalas dienvidaustrumos.

Nosaukums Aragona (sp. Aragón, katal. Aragó) pirmo reizi rakstītos avotos parādās 828. gadā, kad Aragonas upes (Río Aragón) ielejā izveidojas neliela franku grāfiste.

Valsts ģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji vispirms Kārļa Lielā franku impērijas, pēc tam Navarras karalistes grāfiste. 1035. gadā proklamēja par suverēnu karalisti.

Aragonas karaļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Himenesu dinastija
Navarras Garsija I Sančess García Sánchez I Aragonas grāfs (926.-970.), Navarras karalis (925.-970.)
Navarras Sančo II Garsija Sancho Garcés II Abarca Aragonas grāfs un Navarras karalis (970.-994.)
Navarras Garsija II Sančess García Sánchez II el Temblón Aragonas grāfs un Navarras karalis (994.-1000.)
Navarras Sančo III Garsija Lielais Sancho Garcés III el Mayor Aragonas grāfs un Navarras karalis (1000.-1035.), Kastīlijas grāfs (1029.-1035.)

Aragonas karaliste izveidojās 1035. gadā pēc Sančo III nāves, sadalot tā valsti starp dēliem.

Aragonas dinastija
Ramiro I Ramiro I Aragonas karalis (1035.-1063.)
Sančo Ramiress Sancho Ramírez Aragonas karalis (1063.-1094.) Navarras karalis (1076.-1094.)
Pedro I Pedro I Aragonas un Navarras karalis (1094.-1104.)
Alfonso I Karotājs Alfonso I el Batallador Aragonas un Navarras karalis (1104.-1134.)
Ramiro II Mūks Ramiro II el Monje Aragonas karalis (1134.-1137.)
Petronila Petronila Aragonas karaliene (1137.-1162.)

1150. gadā Petronila aprecējās ar Barselonas grāfu Ramonu Berengeru IV.

Barseloniešu dinastija
Alfonso II Tikumīgais Alfonso II el Casto Aragonas karalis (1164.-1196.), Barselonas grāfs (1162.-1196.) Provansas grāfs (1181.-1185.)
Pedro II Katolis Pedro II el Católico Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1196.-1213.)
Haime I Iekarotājs Jaime I el Conquistador Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1213.-1276.), Valensijas karalis (1238.-1276.), Maļorkas karalis (1231.-1276.), Monpeljes senjors (1219.-1276.)
Pedro III Lielais Pedro III el Grande Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1276.-1285.), Valensijas karalis (1276.-1285.), Sicīlijas karalis (1282.-1285.)
Alfonso III Dāsnais Alfonso III el Liberal Aragonas un Valensijas karalis (1285.-1291.), Barselonas grāfs (1285.-1291.)
Haime II Taisnīgais Jaime II el Justo Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1291.-1327.), Valensijas karalis (1291,-1327,), Sicīlijas karalis (1285.-1296.)
Alfonso IV Labsirdīgais Alfonso IV el Benigno Aragonas un Valensijas karalis (1327.-1336.), Barselonas grāfs (1327.-1336.)
Pedro IV Ceremonijmīlis Pedro IV el Ceremonioso Aragonas un Valensijas karalis (1336.-1387.), Barselonas grāfs (1336.-1387.)
Huans I Mednieks Juan I el Cazador Aragonas un Valensijas karalis (1387.-1396.), Barselonas grāfs (1387.-1396.)
Martins I Cilvēcīgais Martín I el Humano Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1396.-1410.), Valensijas karalis (1396].-1410.), Sicīlijas karalis (1409.-1410.)

Pēc 2 gadu juku laika Aragonas tronī kāpa Trastamaras grāfu dinastija.

Trastamaru dinastija
Ferdinands I Taisnīgais Fernando I el de Antequera Aragonas, Valensijas un Sicīlijas karalis (1412.-1416.), Barselonas grāfs (1412.-1416.)
Alfonso V Cēlsirdīgais Alfonso V el Magnánimo Aragonas, Valensijas, Sicīlijas un Maļorkas karalis (1416.-1458.), Neapoles karalis (1442.-1458.), Barselonas grāfs (1416.-1458.)
Huans II Juan II Aragonas, Valensijas, Neapoles un Sicīlijas karalis (1458.-1479.), Navarras karalis (1425.-1479.), Barselonas grāfs (1458.-1479.)
Ferdinands II Katolis Fernando II el Católico Aragonas, Valensijas, Maļorkas un Sicīlijas karalis (1479.-1516.), Neapoles karalis (1504.-1516.), Kastīlijas un Leonas karalis (1474.-1504.), Barselonas grāfs (1479.-1516)

1516. gadā Aragonas un Kastīlijas karaļnami apvienojās vienā dinastijā.

Habsburgu dinastija
Kārlis V, Svētās Romas impērijas imperators Carlos V Aragonas, Maļorkas, Valensijas karalis (1516.-1556.), Neapoles un Sicīlijas karalis (1516.-1554.), Kastīlijas un Leonas karalis (1555.-1556.), Barselonas grāfs (1516.-1556), Artuā, Burgundijas, Flandrijas, Eno, Namīras, Holandes un Citfenas grāfs (1506.-1555.), Brabantes, Heldernas, Limburgas, Lotjēras un Luksemburgas hercogs (1506.-1521.), Austrijas erchercogs (1519.-1521.), Štīrijas, Karintijas un Krainas hercogs (1519.-1521.), Tiroles grāfs (1519.-1521.), Vācijas karalis (1519.-1556.), Svētās Romas impērijas imperators (1530.-1556.)
Filips II Piesardzīgais Felipe II el Prudente Spānijas karalis (1556.-1598.), Portugāles karalis (1580.-1598.), Neapoles un Sicīlijas karalis (1554.-1598.), Brabantes, Heldernas, Limburgas, Lotjēras un Luksemburgas hercogs (1556].-1598.), Artuā, Burgundijas, Flandrijas, Eno un Namīras grāfs (1556.-1598.), Holandes un Citfenas grāfs (1556.-1581.)
Filips III Felipe III Spānijas, Portugāles, Neapoles un Sicīlijas karalis (1598.-[[[1621]].)
Filips IV Felipe IV Spānijas, Neapoles un Sicīlijas karalis (1621.-1665.), Portugāles karalis (1621.-1640.), Brabantes, Heldernas, Limburgas, Lotjēras un Luksemburgas hercogs (1621.-1665.), Burgundijas, Flandrijas, Eno un Namīras grāfs (1621.-1665.), Artuā grāfs (1621.-1640.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]