Aragonas karaliste

Aragonas karalistes ģerbonis

Valstu veidošanās Pireneju pussalā rekonkistas laikā

Aragonas karaliste bija karaliste, kas laikā no 1035. līdz 1479. gadam pastāvēja Pireneju pussalas dienvidaustrumos.

Nosaukums Aragona (sp. Aragón, katal. Aragó) pirmo reizi rakstītos avotos parādās 828. gadā, kad Aragonas upes (Río Aragón) ielejā izveidojas neliela franku grāfiste.

Valsts ģenēze

Sākotnēji vispirms Kārļa Lielā franku impērijas, pēc tam Navarras karalistes grāfiste. 1035. gadā proklamēja par suverēnu karalisti.

• 1118. karalis Alfonso I iekaro Saragosu, kas kļūst par karalistes galvaspilsētu.
• 1137. gadā Ar Aragonu personālūnijā apvienojās Barselonas grāfiste. Sāk valdīt Barselonas grāfu dinastija. Pievieno Katalāniju.
• 1172. gadā pievieno Rusiljonas grāfisti (Rosselló jeb Catalunya del Nord).
• 1229.-1235. gados atņēma mauriem Belearu salas (sp. Islas Baleares), kur 1276. gadā uz brīdi izveidojās suverēna Maļorkas karaliste, taču Aragona to atkal iekaroja 1344.-1349. gados.
• 1238. gadā Aragona iekaro Valensiju (sp. Valencia).
• 1282.-1302. gados Aragonas karaļi nostiprinās Sicīlijā.
• 1326. gadā iekaro Sardīniju.
• 1442. gadā iekaro Neapoles karalisti.
• 1469. gadā Ferdinands II (sp. Fernando de Aragón "el Católico") aprecējās ar Kastīlijas karalieni Izabellu I (sp. Isabel I la Católica). Pēc tam abas valstis tika apvienotas personālūnijā un radās Spānijas karaliste.

Aragonas karaļi

Himenesu dinastija
Navarras Garsija I Sančess	García Sánchez I	Aragonas grāfs (926.-970.), Navarras karalis (925.-970.)
Navarras Sančo II Garsija	Sancho Garcés II Abarca	Aragonas grāfs un Navarras karalis (970.-994.)
Navarras Garsija II Sančess	García Sánchez II el Temblón	Aragonas grāfs un Navarras karalis (994.-1000.)
Navarras Sančo III Garsija Lielais	Sancho Garcés III el Mayor	Aragonas grāfs un Navarras karalis (1000.-1035.), Kastīlijas grāfs (1029.-1035.)
Aragonas karaliste izveidojās 1035. gadā pēc Sančo III nāves, sadalot tā valsti starp dēliem.
Aragonas dinastija
Ramiro I	Ramiro I	Aragonas karalis (1035.-1063.)
Sančo Ramiress	Sancho Ramírez	Aragonas karalis (1063.-1094.) Navarras karalis (1076.-1094.)
Pedro I	Pedro I	Aragonas un Navarras karalis (1094.-1104.)
Alfonso I Karotājs	Alfonso I el Batallador	Aragonas un Navarras karalis (1104.-1134.)
Ramiro II Mūks	Ramiro II el Monje	Aragonas karalis (1134.-1137.)
Petronila	Petronila	Aragonas karaliene (1137.-1162.)
1150. gadā Petronila aprecējās ar Barselonas grāfu Ramonu Berengeru IV.
Barseloniešu dinastija
Alfonso II Tikumīgais	Alfonso II el Casto	Aragonas karalis (1164.-1196.), Barselonas grāfs (1162.-1196.) Provansas grāfs (1181.-1185.)
Pedro II Katolis	Pedro II el Católico	Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1196.-1213.)
Haime I Iekarotājs	Jaime I el Conquistador	Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1213.-1276.), Valensijas karalis (1238.-1276.), Maļorkas karalis (1231.-1276.), Monpeljes senjors (1219.-1276.)
Pedro III Lielais	Pedro III el Grande	Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1276.-1285.), Valensijas karalis (1276.-1285.), Sicīlijas karalis (1282.-1285.)
Alfonso III Dāsnais	Alfonso III el Liberal	Aragonas un Valensijas karalis (1285.-1291.), Barselonas grāfs (1285.-1291.)
Haime II Taisnīgais	Jaime II el Justo	Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1291.-1327.), Valensijas karalis (1291,-1327,), Sicīlijas karalis (1285.-1296.)
Alfonso IV Labsirdīgais	Alfonso IV el Benigno	Aragonas un Valensijas karalis (1327.-1336.), Barselonas grāfs (1327.-1336.)
Pedro IV Ceremonijmīlis	Pedro IV el Ceremonioso	Aragonas un Valensijas karalis (1336.-1387.), Barselonas grāfs (1336.-1387.)
Huans I Mednieks	Juan I el Cazador	Aragonas un Valensijas karalis (1387.-1396.), Barselonas grāfs (1387.-1396.)
Martins I Cilvēcīgais	Martín I el Humano	Aragonas karalis un Barselonas grāfs (1396.-1410.), Valensijas karalis (1396].-1410.), Sicīlijas karalis (1409.-1410.)
Pēc 2 gadu juku laika Aragonas tronī kāpa Trastamaras grāfu dinastija.
Trastamaru dinastija
Ferdinands I Taisnīgais	Fernando I el de Antequera	Aragonas, Valensijas un Sicīlijas karalis (1412.-1416.), Barselonas grāfs (1412.-1416.)
Alfonso V Cēlsirdīgais	Alfonso V el Magnánimo	Aragonas, Valensijas, Sicīlijas un Maļorkas karalis (1416.-1458.), Neapoles karalis (1442.-1458.), Barselonas grāfs (1416.-1458.)
Huans II	Juan II	Aragonas, Valensijas, Neapoles un Sicīlijas karalis (1458.-1479.), Navarras karalis (1425.-1479.), Barselonas grāfs (1458.-1479.)
Ferdinands II Katolis	Fernando II el Católico	Aragonas, Valensijas, Maļorkas un Sicīlijas karalis (1479.-1516.), Neapoles karalis (1504.-1516.), Kastīlijas un Leonas karalis (1474.-1504.), Barselonas grāfs (1479.-1516)
1516. gadā Aragonas un Kastīlijas karaļnami apvienojās vienā dinastijā.
Habsburgu dinastija
Kārlis V, Svētās Romas impērijas imperators	Carlos V	Aragonas, Maļorkas, Valensijas karalis (1516.-1556.), Neapoles un Sicīlijas karalis (1516.-1554.), Kastīlijas un Leonas karalis (1555.-1556.), Barselonas grāfs (1516.-1556), Artuā, Burgundijas, Flandrijas, Eno, Namīras, Holandes un Citfenas grāfs (1506.-1555.), Brabantes, Heldernas, Limburgas, Lotjēras un Luksemburgas hercogs (1506.-1521.), Austrijas erchercogs (1519.-1521.), Štīrijas, Karintijas un Krainas hercogs (1519.-1521.), Tiroles grāfs (1519.-1521.), Vācijas karalis (1519.-1556.), Svētās Romas impērijas imperators (1530.-1556.)
Filips II Piesardzīgais	Felipe II el Prudente	Spānijas karalis (1556.-1598.), Portugāles karalis (1580.-1598.), Neapoles un Sicīlijas karalis (1554.-1598.), Brabantes, Heldernas, Limburgas, Lotjēras un Luksemburgas hercogs (1556].-1598.), Artuā, Burgundijas, Flandrijas, Eno un Namīras grāfs (1556.-1598.), Holandes un Citfenas grāfs (1556.-1581.)
Filips III	Felipe III	Spānijas, Portugāles, Neapoles un Sicīlijas karalis (1598.-[[[1621]].)
Filips IV	Felipe IV	Spānijas, Neapoles un Sicīlijas karalis (1621.-1665.), Portugāles karalis (1621.-1640.), Brabantes, Heldernas, Limburgas, Lotjēras un Luksemburgas hercogs (1621.-1665.), Burgundijas, Flandrijas, Eno un Namīras grāfs (1621.-1665.), Artuā grāfs (1621.-1640.)

Ārējās saites

• Королевство Арагон (krievu val.
• Mūsdienu Aragonas valdība