Arhangeļska

Vikipēdijas lapa
Arhangeļska
pilsēta
Архангельск
Arhangeļskas pilsētas administrācijas ēka
Arhangeļskas pilsētas administrācijas ēka
Ģerbonis: Arhangeļska
Ģerbonis
Arhangeļska (Krievija)
Arhangeļska
Arhangeļska
Arhangeļska (Krievijas Eiropas daļa)
Arhangeļska
Arhangeļska
Arhangeļska (Arhangeļskas apgabals)
Arhangeļska
Arhangeļska
Atrašanās vieta Krievijā
Koordinātas: 64°32′24″N 40°32′35″E / 64.54000°N 40.54306°E / 64.54000; 40.54306Koordinātas: 64°32′24″N 40°32′35″E / 64.54000°N 40.54306°E / 64.54000; 40.54306
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Arhangeļskas apgabals
Rajons Arhangeļskas pilsētas rajons
Pirmo reizi minēta 1419. gads
Pilsētas tiesības 1584. gads
Platība
 • Kopējā 294,42 km2
Augstums 4 m
Iedzīvotāji (2017)[1]
 • kopā 351 488
 • blīvums 1 192,9/km²
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa www.arhcity.ru
Arhangeļska Vikikrātuvē

Arhangeļska (krievu: Архангельск) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala centrs pie Ziemeļu Dvinas ietekas Baltajā jūrā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltās jūras piekraste vikingu laikos bija zināma kā Biarmija (Bjarmland), kas ir pieminēta sāgās. 12. gadsimtā teritoriju sāka apdzīvot novgorodieši, kas Ziemeļu Dvinas grīvā nodibināja klosteri. Par reģiona tirdzniecības centru izvirzījās Holmogori. 15. gadsimtā reģionā notika vairākas norvēģu-novgorodiešu sadursmes. 1478. gadā Ivans III pakļāva Novgorodas zemi un pievienoja to Maskavijai.

Gatavojoties Livonijas karam, 1555. gadā Krievijas cars Ivans IV noslēdza tirdzniecības līgumu ar angļu jūrasbraucējiem un 1584. gadā nodibināja jaunu pilsētu, nosaucot to par Novoholmogoriem (Новохолмого́ры). No 1613. gada tā tika saukta par Erceņģeļa pilsētu (Архангельский город), bet vēlāk ieguva mūsdienu nosaukumu. Arhangeļska izvirzījās par Krievijas valsts galveno ostu tirdzniecībai ar Eiropu, atstājot ēnā veco centru Holmogorus. Arhangeļska bija Krievijas caristes galvenā osta līdz Pētera I iekarojumiem.

Nodibinoties Sanktpēterburgai un Krievijai 1721. gadā iegūstot Rīgu, Arhangeļskas nozīme mazinājās. Tā atguvās 19. gadsimta beigās kā kokmateriālu osta pēc dzelzceļa izbūves. Krievijas pilsoņu kara laikā no 1918. līdz 1920. gadam Arhangeļska un tās apkārtne atradās balto un Antantes karaspēka rokās. Balto karaspēku komandēja Daugavpilī dzimušais Jevgeņijs Millers. Otrā pasaules kara laikā Arhangeļska līdz ar Murmansku bija divi galvenie PSRS apgādes punkti lendlīzes sistēmas ietvaros.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhangeļska ir Latvijas hokejista Aleksandra Kerča (1967), šahistes Nadeždas Kosincevas (1985), šahistes Tatjanas Kosincevas (1986) un mūziķa Mihaila Pļetņova (1957) dzimtā pilsēta.

20. gadsimta divdesmitajos gados pilsētā par žurnālistu strādāja Arkādijs Gaidars (1904 - 1941).

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Rekordaugsta temperatūra (°C) 5 6.2 12.1 25.3 30.2 32.1 34.4 33.4 27.7 18.3 9.7 5.8 34.4
Vidējā augstākā temperatūra (°C) -9.6 -8.3 -2.9 4.1 10.8 17.6 20.9 18.3 11.5 3.9 -2.2 -6.6 4.8
Vidējā temperatūra (°C) -14.5 -12.2 -6.3 -0.2 6.5 12.6 15.8 13.2 7.8 1.6 -4.5 -10.3 0.8
Vidējā zemākā temperatūra (°C) -16.6 -15.6 -11.7 -4.6 1.9 7.9 11.2 9.8 5.2 -0.6 -7.2 -13.2 -2.7
Rekordzema temperatūra (°C) -45.2 -41.2 -37.1 -27.3 -13.7 -3.9 -0.5 -4.1 -7.5 -21.1 -36.5 -43.2 -45.2
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 33 27 26 31 42 54 61 68 60 61 53 44 560

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]