Arheoloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arheoloģiskie izrakumi Pompejos 19. gadsimta beigās

Arheoloģija (grieķu: ἀρχαῖος, arkhaīos — ‘sens’; -λογία, -logiā — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus). Šīs liecības parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos. Kaut gan pirmie arheoloģiskie izrakumi izdarīti tālā senatnē (6. gadsimtā p.m.ē.), par zinātni arheoloģija izveidojās tikai 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Par lielāko daļu cilvēces vēstures nav nekādu rakstisku liecību — rakstība parādījās tikai pirms 5000 gadiem, turklāt tikai atsevišķām civilizācijām. Šīs civilizācijas, protams, šobrīd ir vispazīstamākās — vēsturnieki tās ir varējuši pētīt jau ilgu laiku. Bet arī par vietām, no kurām saglabājušās rakstiskas liecības, zināms maz — bieži tās apraksta tikai valdnieku un augstāko šķiru situāciju un viedokli.

Tā kā arheoloģija ir plaša zinātne, tad to mēdz sīkāk iedalīt vai nu pēc perioda, piemēram, aizvēstures vai jauno laiku arheoloģijā, vai nu pēc ģeogrāfiskās vietas, piemēram, klasiskajā vai Mezopotāmijas arheoloģijā. Dažreiz arheoloģijas apakšnozares ir praktiski neatkarīgas nozares, piemēram, zemūdens arheoloģija, kas pēta kuģu vrakus vai citas ūdenī atstātas cilvēces darbības pēdas, un arheologiem ir jābūt prasmīgiem ūdenslīdējiem. Arheoloģiju dažreiz jauc ar paleontoloģiju, kas pēta aizvēsturiskos augus un dzīvniekus nevis cilvēkus un to priekštečus.[1]

Arheoloģiskie izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskajos izrakumos arheologi vāc liecības par cilvēku pagātni. Arheoloģisko izrakumu veikšanas vieta tiek noteikta veicot vecu karšu, attēlu un dokumentu analīzi, kā arī uzņemot aerofotouzņēmumus. Pirmie veicamie darbi izrakumu vietā ir rūpīga zemes virskārtas noņemšana, izmantojot nelielus darbarīkus, lai priekšlaicīgi nesabojāt iespējamos atradumus. Rakšana izrakumu vietā beidzās tikai tad, kad ir sasniegts zemes slānis, kurā nevar novērot cilvēka darbības pēdas.

Arheoloģiskie periodi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veicot arheoloģiskos izrakumus, atrastie priekšmeti tiek klasificēti pēc to piederības noteiktiem arheolģiskajiem periodiem. Dažādos reģionos arheoloģiskie periodi var atšķirties. Eiropā klasiskais arheoloģisko periodu iedalījums ir šāds: akmens laikmets (paleolīts, mezolīts un neolīts), bronzas laikmets, dzelzs laikmets, viduslaiki, jaunie laiki un jaunākie laiki (dažreiz atsevišķi izdala Senās Romas periodu). Protams, teritorijās, kas nebija romiešu pakļautībā, Senās Romas periods nepastāvēja, piemēram, Skandināvijā, kur toties tajā laikā bija vikingu laikmets. Līdzīgi ir arī ar citiem pasaules reģioniem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 How Archaeology Works (angliski). HowStuffWorks. Atjaunināts: 2011-08-24.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]