Arheoloģiskais piemineklis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Arheoloģiskais piemineklis ir vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm. Arheoloģiskie pieminekļi ir apmetnes, pilskalni, viduslaiku mūra pilis, senās pilsētas, senkapi (kapulauki), kulta vietas, klāstu mītnes (sk. hidroarheoloģiskie pieminekļi), seni ceļi un ostas, zemes vaļņi un grāvji, depozīti, akmeņi ar iecirstām zīmēm u.c. objekti, kuri jāpētī arheoloģiskos izrakumos. No šāda viedokļa ar arheoloģiskiem pieminekļiem uzskatāmas arī vietas, kur senatnē notikušas izcilas kaujas, pulcēšanās karagājieniem, apspriedes, tiesas sēdes u.c.

Arheoloģiskie pieminekļi balstās uz materiāliem vēstures pieminekļiem — priekšmeti, apdzīvotas vietas, apbedījuma vietas, depozīti, kuģi (vecāki par 50 gadiem), kravas, ražotnes, kauju vietas, ceļu, kanālu vietas — atrodas uz zemes, zemē, ūdenī un citur.

Arheoloģisko pieminekļu grupā tiek iekļauti seno laiku un agro viduslaiku periodā radītie cilvēka darbības pieminekļi, ar kultūrslāni un/vai citām redzamām cilvēka darbības pēdām, kā arī virkne vēlāku laiku pieminekļi.

Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu bāzēs iekļauta informācija par 3 527 arheoloģiskajiem pieminekļiem, taču patiesais šo pieminekļu skaits varētu sasniegt 12 - 20 tūkstošus.

Pieminekļi Latvijā izplatīti diezgan vienmērīgi, tomēr tie vairāk koncentrējas gar Daugavu - starptautisko satiksmes ceļu, kā arī auglīgākās zemēs, piemēram, Zemgales dienvidu daļā. Daudz pieminekļu ir paugurainēs - Latgales, Vidzemes un Alūksnes augstienēs, Talsu paugurmasīvā. Savukārt mazāk arheoloģisko pieminekļu ir zemienēs, kuras nav pie ūdeņiem - Tīreļu līdzenumā starp Jūrmalu un Jelgavu, Taurkalnes līdzenumā, teritorijā ap Teiču rezervātu.

Arheoloģisko pieminekļu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvesvietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmetnes, ciemi, senpilsētas, apmetnes pie pilskalniem, nenocietinātās apmetnes (nenocietinātās dažkārt dēvē par atklāta tipa apmetnēm), pilskalni un pilis, ezerpilis un mūra pilis. Šiem pieminekļiem raksturīgā iezīme ir kultūras jeb mītņu slānis, parasti dzīvesvietas kuras izveidotas ūdens tuvumā, lielu kalnu un stāvu klinšu virsotnēs ar vienu piekļuvi.

Pilskalni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 5.-8.gs. apdzīvotība pierādīta 30 pilskalnos, 10 no tām ir ezerpilis. Piļu celšanai visbiežāk izvēlējās ar divām gravām norobežotas augstienes stūri (Tērvetes un Lokstenes pilskalni), kalnu grēdas (Ķentes pilskalns) vai atsevišķi stāvošus kalnus (Dignāja). Izmantoja arī 1.g.t.pr.Kr. nocietinātās apmetnes vai 1.-4.gs. pilskalnus — slēptuves (Asote). Plsk izbūvēja lauksaimnieciski izdevīgās vietās vai to tuvumā. Nocietinājumiem bieži izvēlējās stratēģiski izdevīgas vietas pie upēm, braslu tuvumā. Vājākas 5.-8.gs. apdzīvotas pēdas atklātas vēl Lielvārdes Dievukalnā, Kokneses Mūkukalnā, Altenē, Aizkraukles Lejasziedos, Sēlpilī, Raunas Tanīskalnā, Cesvainē, Naujenē, Madalānu plsk, Gutiņos, Kausa plsk. Maz zināmi šā laiak perioda slāņi Kurzemes plsk. Tādi konstatēti Talsos, Grobiņā, Vārtajā. No Zemgales — Kamārdē, Mežotnē, Dobelē.

Nenocietinātas atklāta tipa apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nenocietināta tipa apmetnes Latvijas teritorijā ir izplatītas jau no akmens laikemta un pakāpensiki pārveidojušās par ciemiem. Tajās netiek konstatēta mākslīgi veidota nocietinājumu sistēma, lai gan pārsvarā džives vietai izraudzījās grūtu pieejamas vietas ūdesns tuvumā - pussalas un morēnu paugurus.

Vēsturisko notikumu vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturisko notikumu vietas ir teritorijas, vietas, ēkas, būves, priekšmeti, kas var nodrošināt Latvijas vēstures nozīmīgāko notikumu un personu piemiņas glabāšanu. Tie saistīti ar: valsts iekārtas izmaiņām un valsts vadītāju piemiņas vietām, kultūras un sabiedrisko kustību (biedrību, organizāciju, partiju u.tml.) attīstību un kultūras darbinieku piemiņas un apbedījumu vietām, zinātnes, izglītības, tehnikas, amatniecības, lauksaimniecības un rūpniecības attīstību, karadarbību, pretošanās kustību un civiliedzīvotāju iznīcināšanu.

Ietverot vēsturisko notikumu vietas kultūras pieminekļu sarakstā tiek ņemts vērā, vai: tas ir vienīgais attiecīgas grupas vēstures piemineklis republikā, novadā, pagastā vai pilsētā; pastāv saistība ar citiem kultūras pieminekļu veidiem (arheoloģijas, arhitektūras, mākslas pieminekļiem); ir ziņas par vēstures pieminekli, ir fiksēta tā vieta apkārtējā vidē, kura nav kardināli izmainīta kopš vēstures notikuma

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]