Arhimēda spēks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šķidrumā ievietots ķermenis peld, ja Arhimēda un smaguma spēki atrodas līdzsvarā.

Fizikā Arhimēda spēks jeb cēlējspēks ir spēks, kas darbojas uz ķermeni, kas iegremdēts šķidrumā vai atrodas gāzē. Tas nosaukts par godu sengrieķu matemātiķim un fiziķim Arhimēdam, kurš pirmais atklāja sakarību, ar kuru var noteikt cēlējspēka stiprumu. Mūsdienās šis Arhimēda atklājums tiek saukts par Arhimēda likumu:

Šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikāli augšup vērst spēku, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.

Lietojot Arhimēda likumu, ir jāņem vērā, ka ķermeņa izspiestā šķidruma tilpums ne vienmēr ir vienāds ar ķermeņa tilpumu. Ja ķermenis šķidrumā ir iegrimis tikai daļēji, tad izspiestā šķidruma tilpums ir mazāks par ķermeņa tilpumu. Izspiestā šķidruma (vai gāzes) tilpums ir vienāds ar ķermeņa tilpumu tikai tad, ja ķermenis šķidrumā ir iegrimis pilnībā (vai pilnībā atrodas gāzē).

Arhimēda spēks nodrošina to, ka kuģi var peldēt un gaisa baloni — lidot.

Arhimēda spēka rašanās iemesls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās sāls koncentrācijas dēļ ūdens Nāves jūrā ir daudz blīvāks, tāpēc tajā ir iespējams gulēt un lasīt avīzi.

Arhimēda spēku rada spiediena starpība starp dažādā dziļumā esošiem šķidruma vai gāzes slāņiem. Tā rašanos var skaidrot arī ar potenciālās enerģijas palīdzību: ja šķidruma blīvums ir lielāks par ķermeņa blīvumu, tad sistēmas kopējo potenciālo enerģiju ir iespējams samazināt, ja ķermeni nedaudz paceļ uz augšu, jo atbrīvotajā vietā ieplūst šķidrums ar daudz lielāku blīvumu (citiem vārdiem, Arhimēda spēks rodas potenciālās enerģijas gradienta dēļ). Arhimēda spēks nepastāv bezsvara apstākļos, jo tad brīvās krišanas paātrinājums ir vienāds ar nulli.

Arhimēda spēka stiprums ir atkarīgs no diviem faktoriem:

šķidruma blīvuma
Jo šķidrums ir blīvāks, jo straujāk pieaug spiediens tajā iegrimstot, savukārt lielākas spiediena starpības dēļ rodas lielāks Arhimēda spēks. Tātad blīvāks šķidrums iegrimušo ķermeni izgrūž daudz spēcīgāk. Piemēram, ūdens ceļ ķermeni uz augšu ar lielāku spēku nekā benzīns, jo ūdens blīvums ir lielāks par benzīna blīvumu.
iegrimušās ķermeņa daļas tilpuma
Ja šķidrumā iegremdē ķermeni, tad šķidruma līmenis (un līdz ar to arī potenciālā enerģija) paaugstinās. Jo lielāks ķermenis tiek iegremdēts, jo vairāk tiek palielināta šķidruma potenciālā enerģija un jo spēcīgāk šķidrums tieksies atgriezties sākotnējajā stāvoklī. Tātad, palielinot ķermeņa (jeb precīzāk — ķermeņa iegrimušās daļas) tilpumu, palielinās arī Arhimēda spēks. Piemēram, aizkorķēta pudele peld tāpēc, ka tā izspiež ievērojami vairāk ūdens nekā atkorķēta pudele.[1]

Arhimēda spēks nav atkarīgs no iegrimušā ķermeņa masas, kā arī (ja ķermenis ir iegrimis pilnībā) no tā atrašanās dziļuma.

Arhimēda likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhimēda likums apgalvo, ka cēlējspēka stiprums ir proporcionāls ķermeņa izspiestā šķidruma masai un tā virziens ir pretējs smaguma spēka virzienam.

Matemātiskais pieraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikā Arhimēda spēku ir pieņemts apzīmēt ar FA un to aprēķina pēc formulas

 F_\text{A} = \rho V g, \,

kur ρ ir vielas blīvums, kurā atrodas ķermenis, V ir ķermeņa iegrimušās daļas tilpums, g ir brīvās krišanas paātrinājums. Vektoriālā formā Arhimēda likumu pieraksta šādi:

 \vec{F}_\text{A} = - \rho V \vec{g}, \,

kur mīnus zīme norāda to, ka Arhimēda spēka virziens ir pretējs brīvās krišanas paātrinājuma virzienam.

Arhimēda likuma iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvienkāršāk Arhimēda likumu ir pierādīt taisnstūra paralēlskaldnim, kas pilnībā iegrimis šķidrumā un kura pamats ir paralēls šķidruma virsmai. No simetrijas viedokļa spēki, kas iedarbojas uz pretējām paralēlskaldņa sānu skaldnēm, izlīdzina viens otru. Tātad pietiek apskatīt tikai tos spēkus, kas iedarbojas uz paralēlskaldņa virsmu un pamatu.

Ja paralēlskaldņa virsma atrodas dziļumā h un paralēlskaldņa augstums ir Δh, tad hidrostatiskais spiediens, kas darbojas uz tā virsmu un pamatu, ir attiecīgi

 p_1 = \rho g h \,   un    p_2 = \rho g (h + \Delta h), \,

kur g ir brīvās krišanas paātrinājums un ρ ir šķidruma blīvums. Šo spiedienu radītie spēki ir attiecīgi

 F_1 = p_1 S \,   un    F_2 = p_2 S, \,

kur S ir paralēlskaldņa virsmas (un pamata) laukums. Spēks F1, kas iedarbojas uz paralēlskaldņa virsmu, ir vērsts lejup, bet spēks F2, kas iedarbojas uz pamatu, ir vērsts augšup. Šo spēku kopspēks jeb Arhimēda spēks ir vērsts augšup un tā absolūtā vērtība ir vienāda ar

 F_\text{A} = F_2 - F_1 = (p_2 - p_1) S = \rho g (h + \Delta h - h) S = \rho g \Delta h S. \,

Tā kā Δh S = V ir paralēlskaldņa tilpums, tad iegūstam Arhimēda likumu

 F_\text{A} = \rho g V. \,

Lai Arhimēda likumu pierādītu patvaļīgas formas ķermenim, jāizmanto Gausa-Ostrogradska formula, ko iegūst vektoru analīzē.

Peldēšanas un grimšanas nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan kuģis ir smags, tā iekšpuse ir tukša, tāpēc kuģa vidējais blīvums ir ievērojami mazāks nekā ūdens blīvums un tas noturas virs ūdens.

No Arhimēda spēka FA un smaguma spēka Fg kopdarbības ir atkarīgs tas, vai ķermenis nogrims vai uzpeldēs:

  • ja FA > Fg, tad ķermenis uzpeldēs,
  • ja FA = Fg, tad ķermeņa iegrime nemainīsies,
  • ja FA < Fg, tad ķermenis nogrims.

Ja pieņem, ka ķermenis ar blīvumu ρķ ir pilnībā iegremdēts šķidrumā ar blīvumu ρš, tad smaguma spēks ir Fg = m g = ρķ V g, bet Arhimēda spēks ir FA = ρš V g. Tā kā kopspēka FAFg = (ρšρķ) V g zīme ir atkarīga tikai no blīvumu starpības ρšρķ, tad uzpeldēšanas un grimšanas nosacījumus var pārrakstīt šādi:

  • ja ρš > ρķ, tad ķermenis uzpeldēs,
  • ja ρš = ρķ, tad ķermeņa iegrime nemainīsies,
  • ja ρš < ρķ, tad ķermenis nogrims.

Tātad to, vai ķermenis nogrims, nosaka nevis ķermeņa masa, bet blīvums — ja ķermeņa blīvums pārsniedz šķidruma blīvumu, tad ķermenis nogrimst.

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhimēda spēks notur gaisa balonu, jo tā vidējais blīvums ir mazāks par gaisa blīvumu.

Gaisa balonos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gaisa balons varētu pacelties, tā svaram jābūt mazākam par izspiestā gaisa svaru, tāpēc gaisa balonus pilda ar siltu gaisu vai ar vieglām gāzēm, piemēram, ūdeņradi vai hēliju.

Zemūdenei ienirstot balasta tilpnēs esošais gaiss tiek saspiests un tilpnes piepildās ar ūdeni.

Zemūdenēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būvējot kuģus, ir svarīgi ievērot Arhimēda likumu, taču jo īpaši svarīgi to ir ievērot, būvējot zemūdenes. Parasti ķermenis vai nu grimst vai uzpeld, taču zemūdenes ir īpašas ar to, ka tām jāvar gan grimt, gan uzpeldēt, atkarībā no vajadzības. Lai izmainītu Arhimēda spēka stiprumu, ir jāmaina zemūdenes izspiestā ūdens tilpums (tātad zemūdenes tilpums). To panāk, izveidojot speciālas balasta tilpnes, kurās sākotnēji ir gaiss. Kad zemūdenei nepieciešams ienirt, gaiss tiek saspiests un tilpnēs tiek iepildīts ūdens. Līdzīgi, kad nepieciešams uzpeldēt atpakaļ, ūdens tiek izsūknēts laukā un saspiestais gaiss izplešas pa visu balasta tilpni.[2]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aizkorķētas pudeles izspiestā ūdens daudzums ir vienāds ar tās tilpumu, bet atkorķētas pudeles izspiestais ūdens daudzums ir vienāds ar tilpumu, ko aizņem materiāls, no kura pudele ir izgatavota. Šis tilpums parasti ir niecīgs, jo pudelei ir plānas sieniņas.
  2. Stephen Whitt, How Does a Submarine Work?, September 1, 2008.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video