Arkādijs Raikins

Vikipēdijas raksts

Arkādijs Raikins (krievu: Аркадий Исаакович Райкин) - bija ebreju izcelsmes padomju komiķis un aktieris.

Satura rādītājs 1 Biogrāfija 2 Ceļš uz aktiera slavu 3 Slavas virsotnes 4 Filmogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimis 1911. gada 24.oktobrī, Rīgā. Ebreju gimenē. 1922.gadā vecāki pārcēlās uz Petrogradu (tagad - Sanktpēterburga, padomju laikā - Ļeņingrada).
Iestājās Ļeņingradas teātra tehnikumā.
76.gadu vecumā (1987. ) Arkādijs Raikins devās turnejā pa ASV. Tajā pat gadā viņš tika ievietots slimnīcā, kur arī mira. Miris 1987. gadā 20.novembrī Maskavā)
Bija padomju estrādes humorists, sava laika superzvaigzne. Komiķa piemiņu glabā dēls Konstantīns Raikins vadot Arkādija Raikina izveidoto teātri "Satirikon".

[izmainīt šo sadaļu] Ceļš uz aktiera slavu

Jau bērnībā Raikins izrādīja interesi par mākslu, nolemjot kļūt par aktieri jau skolas gados, tēvam šīs vēlmes nepatika, tādēļ, ja jau dēls tā interesējas par kultūru, lai mācās mūziku nosprieda vecāki un nopirka Arkādijam vijoli. Lieki teikt, ka vijoles spēle Arkādiju neinteresēja - vislabāk viņam patika vijoles futrāli izmantot par ragaviņām šļūcot no kalniņa.
Pabeidzis Ļeņingradas teātra tehnikumu sāka strādāt Ļeņingradas darba jaunatnes teātrī, vēlāk Ļeņina komjaunatnes teātrī.
Debitēja kino ar filmām "Ugunīgie gadi" un "Dakteris Kaļužnijs".
1939. gada novembrī Maskavā ar numuriem "Čaplins" un "Pelīte" kļuva par Vissavienības estrādes aktieru konkursa laureātu.
1939. gadā viņu uzņēma Ļeņingradas Miniatūru un Estrādes teātrī, bet 1942. gadā viņš kļuva par teātra māksliniecisko vadītāju.

[izmainīt šo sadaļu] Slavas virsotnes

Arkādijs Raikins, neskatoties uz daudzu padomju ierēdņu nelabvēlību bija Komunistiskās partijas vadoņu - Josifa Staļina, Leonīda Brežņeva un visas tautas mīlēts mākslinieks, kura estrādes miniatūras attēloja cilvēka vājības, līdz tādam līmenim, ka pat šodien, kaut Raikina nav jau 20 gadu, cilvēki, kas redzējuši viņa darbus citē viņa radīto tēlu tekstus un parodijas. Neaizmirstamās frāzes: "... в греческом зале, в греческом зале...." ; "Для принца я староват буду но "если меня в темном месте прижать к теплой стенке, то могу даже очень...поговорить" ; "И я был молодой горячий, сейчас притух.....правда дым еще идет!"

[izmainīt šo sadaļu] Filmogrāfija

• 1938 — "Огненные годы" (Ugunīgie gadi)
• 1939 — "Доктор Калюжный" (Doktors Kalužnijs)
• 1954 — "Мы с Вами где-то встречались" (Mēs esam kaut kur tikušies)
• 1964 — "Когда песня не кончается" (Kad dziesma nebeidzas)
• 1970 — "Волшебная сила искусства" (Mākslas burvju spēks)
• 1974 — "Люди и манекены" (Ļaudis un manekeni)