Armēnija

Armēnija
Armēnija Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Mer Hayrenik;
Galvaspilsēta	Erevāna
Valsts valodas	armēņu valoda
Valdība
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Armēnijas drams/AMD
Laika josla	(UTC+4)
Interneta domēns	.am
Tālsarunu kods	+374

Armēnija (armēņu: Հայաստան, Հայք), oficiālais nosaukums - Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā. Tā robežojas ar Turciju rietumos, Gruziju ziemeļos, Azerbaidžānu austrumos, Irānu un Azerbaidžānai piederošo Nehičevanu dienvidos. Armēnija ir unitāra, daudzpartiju, demokrātiska nacionāla valsts un viena no senākajām civilizācijām pasaulē ar bagātīgu kultūras mantojumu.

Dibināta 1918. gadā (liela loma Armēnijas neatkarības iegūšanā bijusi pulkvedim V. Ozolam)^[1], taču jau 1922. gadā to anektēja PSRS. Atguvusi suverenitāti 1991. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu]

Lielarmēnijas valsts karogs

Lielarmēnijas valsts robežas I gs. p.m.ē.

Senā Armēnijas valsts jeb Lielarmēnija (Մեծ Հայք) pastāvēja Mazāzijā laikā no 189. g.p.m.ē. līdz 387. gadam.

Pirms tam laiku pa laikam armēņiem izdevās izveidot savus valstiskus veidojumus, taču tie bija īslaicīgi, un ātri nonāca atkarībā no lielākajiem kaimiņiem - Asīrijas, Babilonas. Pēc tam tā bija Ahamenīdu Persijas impērijā satrapija, līdz to iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. IV-III gs.p.m.ē. mijā tā bija suverena valsts ar Ervanduni dinastiju tronī. III gs. beigās to iekaroja Seleikīdu lielvalsts valdnieks Antiohs III Lielais, taču kad seleikīdi 190. g.p.m.ē. pie Magnezijas cieta sakāvi karā ar Romas impēriju, Armēnijas stratēgs Artašess 189. g.p.m.ē. proklamēja Armēnijas suverenitāti. Viņa valsti dēvēja par Lielarmēniju, lai atšķirtu to no t.s. Mazās Armēnijas rietumos no Eifratas, kur valdīja Antioha radinieks Mitridats.

Lielāko varenību Lielarmēnija sasniedza 95.-56. gados p.m.ē., valdnieka Tigrana II laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai.

I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielarmēnija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti. 114. g.to anaktēja un padarīja par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties Partas impērijas atbalstam, Lielarmēnija atguva suverenitāti.

301. gadā valdnieks Trdats III (Տրդատ Գ Մեծ, 286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību - Armēnija ir pirmā valsts pasaulē, kura ieviesusi šo reliģiju.

387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā Bizantijas impērija un Persijas Sasanīdu valsts. Pēc tam tās lielāko daļu iekaroja osmaņu turki, un lielākā daļa armēņu apdzīvoto apgabalu tika iekļauti Osmaņu impērijā.

Skat. arī Armēņu genocīds

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu]

Pamatraksts: Armēnijas administratīvais iedalījums

Armēnijas administratīvā iedalījuma karte.

Armēnija ir iedalīta 10 marzēs (reģionos), kā arī atsevišķšs administratīvs statuss ir valsts galvaspilsētai Erevānai. Katru marzu pārvalda marzpets (marzas gubernators), ko amatā apstiprina valdība. Erevānas pārvaldnieks ir pilsētas mērs, kuru ieceļ valsts prezidents.