Armands Zvirbulis (cīkstonis)

Vikipēdijas lapa
Armands Zvirbulis
Personas dati
Dzimis 1987. gada 11. septembrī (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Gulbene, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Augums 177 cm[1]
Svars 84 kg[2]
Izglītība
Vidusskola Gulbenes vidusskola
Rīgas 84. vidusskola
Universitāte Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Profesionāļa karjera 2004—2017
Bijušie treneri Visvaldis Freidenfelds[1]

Dzintars Abakoks

Trenējis Anastasija Grigorjeva
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2012
 
Medaļas
Vīriešu cīņas sports
Pārstāvot: Karogs: Latvija Latvija
Eiropas U-20 čempionāts
Zelts 2007 Brīvā cīņa

Armands Zvirbulis (dzimis 1987. gada 11. septembrī Gulbenē) ir bijušais Latvijas cīkstonis, startēja brīvajā cīņā. Pēc karjeras beigām treneris un sporta organizators, pašlaik Latvijas Sporta Cīņas federācijas prezidents. Kā sportists bija LOV sastāvā (2008—2016), piedalījās 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cīņas sportam pievērsies nejauši: bērnībā gribējis nodarboties ar kādu sporta veidu, sakritības pēc aizgājis uz brīvās cīņas pulciņu.[3] Guvis labus panākumus jauniešu vecumā: 2007. gada Eiropas U-20 čempionātā kļuva par sacensību uzvarētāju.[4] 2005. gada Pasaules U-20 čempionātā izcīnījis 9. vietu.

Starp pieaugušajiem viņa lielākais panākums ir 2011. gada Pasaules čempionātā izcīnītā 5. vieta svara kategorijā līdz 84 kilogramiem, tādējādi kvalificējoties 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm svara kategorijā līdz 84 kilogramiem.[5] Šī ir latviešu sportistu augstākā izcīnītā vieta Pasaules čempionātā pēc neatkarības atjaunošanas.[6] Olimpiskajās spēlēs viņš sasniedza ceturtdaļfinālu.[7] Vēl ir izcīnījis 9. vietu 2010. un 2013. gada Eiropas čempionātā.[3][8]

Trenera un funkcionāra karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc nesekmīgas kvalifikācijas 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm A. Zvirbulis sliecās beigt cīkstoņa karjeru. 2017. gada februārī cīkstonis sāka palīdzēt Anastasijas Grigorjevas treniņos, bet pēc dažiem mēnešiem kļuva par viņas oficiālo treneri. Abu sadarbība vainagojās ar 2017. gada pasaules čempionāta bronzas medaļu.[9]

2019. gada 26. martā Latvijas Sporta Cīņas federācijas ārkārtas kongresā tika ievēlēts par tās prezidentu.[9]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensības 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Olimpiskās spēles 10
Pasaules čempionāts 19 20 5
Eiropas čempionāts 18 16 9 5 9 19 10
Pasaules U—20 čempionāts 9 14
Eiropas U—20 čempionāts 7 1
Eiropas U—17 čempionāts 17

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Armands Zvirbulis». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  2. «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 «Armands Zvirbulis « Latvijas olimpieši». olimpiade.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-20. Skatīts: 2019-04-20.
  4. «Gulbenes ekspresis». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
  5. Jānis Celmiņš. «Cīkstonim Zvirbulim piektā vieta PČ un ceļazīme uz Londonu». sportacentrs.com, 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 18. septembrī.
  6. Tu neesi zvirbulis, tu esi ērglis! Arhivēts 2011. gada 23. oktobrī, Wayback Machine vietnē., sporto.lv
  7. «Cīkstonim Zvirbulim olimpiāde beidzas ceturtdaļfinālā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 13. augustā.
  8. «Armands Zvirbulis, Latviešu cīkstonis». sporta-klubi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 18. septembrī.
  9. 9,0 9,1 «Zvirbulis ievēlēts par Latvijas Cīņas federācijas prezidentu (+video)». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-03-26. Skatīts: 2019-04-20.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]