Aronas paugurlīdzenums

Aronas paugurlīdzenums
Paugurlīdzenuma ainava pie Smeceres kroga
Kontinents	Eiropa
Valstis	Latvija
Ietilpst	Austrumlatvijas zemiene
Garums	62 km
Platums	12—36 km
Platība	957 km2
Augstākais kalns	Vadzoles kalns
Augstums	175 m
Pilsētas	Madona, Jēkabpils, Pļaviņas
Koordinātas	56°40′N 26°0′E
Aronas paugurlīdzenums

Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados. Stiepjas 62 km garumā gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, paplašinās Daugavas virzienā abpus Aiviekstei. Ziemeļrietumos robežojas ar Vestienas pauguraini, austrumos — ar Lubāna līdzenumu un Jersikas līdzenumu, dienvidos un dienvidrietumos pa Daugavu — ar Aknīstes nolaidenumu un Sēlijas paugurvalni, bet rietumos — ar Viduslatvijas nolaidenumu. Augstākais virsmas punkts ir Vadzoles kalns (175 m vjl) Madonas — Trepes valnī.

Ģeoloģija

Aronas paugurlīdzenuma pamatiežu virsu veido augšdevona dolomīti un dolomītmerģeļi. Pļaviņu un Ļaudonas apkaimē iežos ģipšakmens ieslēgumi, tādēļ tur novērojami karsta veidojumi — iežu kritenes un pazemes upītes. Pamatiežu virsas augstums pārsvarā 60—80 m vjl. Starp Vesetas un Aronas upi submeridionālā virzienā stiepjas lokāls paaugstinājums. Daugavas, Aiviekstes un Vesetas krastos atsedzas dolomīti.

Pamatiežus sedz kvartāra nogulumu slānis, kura biezums svārstās no 10 m līdz 70 m Madonas — Trepes valnī. Aronas paugurlīdzenumā ir lieli smilts un grants krājumi, īpaši robežjoslā ar Vidzemes augstieni un Madonas—Trepes valnī. Paugurlīdzenumā atrodas arī Austrumeiropā lielākā saldūdens kaļķiežu atradne Ļaudonā (6,22 mlj m³), kā arī Praulienas un Palejnieku māla atradnes.

Reljefs

Aronas paugurlīdzenums ir Austrumlatvijas zemienes augstākā daļa ar vissarežģītāko reljefu, ko pārsvarā veido paugurlīdzenumi un paugurgrēdas, kas ieplaku rajonos un gar upēm pāriet viļņotajos un plakanajos līdzenumos.

Austrumu daļu starp Kuju un Vidzemes augstieni aizņem Praulienas pauguraine (augstākais punkts 144,3 m vjl), ko no pārējās Aronas paugurlīdzenuma daļas šķir Madonas — Trepes valnis ar visa paugurlīdzenuma augstāko punktu Vadzoles kalnu 175 m vjl. Uz rietumiem no vaļņa atrodas Mārcienas pauguraine, Vesetas flūtingu lauks, Odzes valnis un Pļaviņu starpmēļu valnis, kas ir Sēlijas paugurvaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā. Uz dienvidiem no Jaunkalsnavas reljefu veido Aiviekstes senās deltas nogulumi.

Klimats

Klimats Aronas paugurlīdzenumā mēreni kontinentāls, gada vidējā temperatūra 5,6 °C, janvārī –6,5 līdz –7 °C, jūlijā 16,5 līdz 17 °C. Bezsala periods 126—134 dienas, sniega sega 90—100 dienas, sniega segas biezums 30—35 cm, lielākais — Pļaviņu valnī.

Hidrogrāfija

Aronas paugurlīdzenumu atūdeņo Daugavas baseina upes. Lielāko daļu Aiviekste un tās labā krasta pietekas Kuja ar Ilgu, Svētupe ar Niedrušku, Arona, Veseta, kā arī kreisā krasta pietekas Bērzaune un Babraunīca.

Paugurlīdzenumā ir ap 70 par 10 ha lielākas ūdenstilpes. Lielākā ir Odzes ezers (2,69 km²). Galvenokārt tie ir ledāja izcelsmes ezeri, it īpaši joslā gar Madonas—Trepes paugurvalni un Praulienas paugurainē. Purvi veidojušies galvenokārt aizaugot senajiem paleoezeriem, kā arī pārpurvojoties pazeminājumiem gar Vidzemes augstieni un starppauguru ieplakām.

Dabas aizsardzība

Aronas paugurlīdzenuma teritorijā atrodas Krustkalnu dabas rezervāts, dabas parki Aiviekstes paliene un Laukezers, Silabebru ezera un Vesetas palienes purva dabas liegumi, kā arī vairāki dabas pieminekļi, tajā skaitā Kalsnavas dendrārijs.