Arsenal FC

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Arsenal F.C.)
Arsenal
Nosaukums Arsenal Football Club
Iesauka The Gunners ll(lielgabalnieki)
Pilsēta Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Līga Anglijas Premjerlīga
2022.—2023. 2. vieta
Dibināts 1886. gadā 
Stadions Emirates Stadium

(ietilpība: 60 260)

Prezidents Valsts karogs: Anglija Čips Kesviks
Galvenais treneris Valsts karogs: Spānija Mikels Arteta
Kapteinis Valsts karogs: Norvēģija Martins Ēdegors
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

Londonas "Arsenal" ir futbola klubs no Londonas, Lielbritānijā. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — FA Premjerlīgā. Viens no visapbalvotākajiem klubiem, kas izcīnījis 13 Pirmās līgas un Premjerlīgas uzvarētāja titulus, kā arī 14 reizes izcīnījis FA Kausu.

Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.[1] Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, Arsenal komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1886. gadā grupa strādnieku no Woolwich firmas Royal Arsenal dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no Dial Square darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada Ziemassvētkiem kluba nosaukumu mainīja uz Royal Arsenal. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz Woolwich Arsenal (1891). 1893. gadā Woolwich Arsenal bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās Anglijas futbola līgā. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz Highbury stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz Arsenal Football Club. 1919. gadā Arsenal atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.[2] 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva Herberts Čepmens. Čepmena laikā Arsenal komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, Arsenal komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc Otrā pasaules kara, trofejas Arsenal komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais Anglijas izlases kapteinis Billijs Raits. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits Bērtijs Mī. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt Terijs Nīls. Viņa vadībā Arsenal vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts FA kauss. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja Arsenal bijušais futbolists Džordžs Greims. Viņa vadībā Arsenal ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, FA kausu, kā arī 1994. gadā tika iegūts UEFA Kausu ieguvēju kauss. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts Francijas treneris Arsēns Vengers. Vengera vadībā Arsenal spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā Patriks Vieira un Tjerī Anrī. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā Anglijas Premjerlīgas trofeja. 2000. gadā tika sasniegts UEFA kausa fināls, tomēr tika zaudēts Turcijas komandai Stambulas "Galatasaray". 2003–04. gada sezonā Arsenal komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad Arsenal ieguva iesauku The Invincibles.[3] Kopā Arsenal nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.[4]2005–06. gada sezonā Arsenal pirmo reizi sasniedza UEFA Čempionu līgas finālu, kurā gan tika zaudēts Barcelona komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz Emirates stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta Hull City. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.[5] Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts Unajs Emerijs.[6] Savā pirmajā sezonā tika sasniegts UEFA Eiropas līgas fināls, tomēr Baku Olimpiskajā stadionā tika zaudēts Chelsea komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.[7] Par kluba galveno treneri kļuva bijušais Arsenal futbolists Mikels Arteta.[8] Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14 FA kausu.

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada 6. februārī[9]
Nr. Pozīcija Spēlētājs
1 Valsts karogs: Anglija V Ārons Remsdeils
2 Valsts karogs: Francija A Viljams Saliba
3 Valsts karogs: Skotija A Kīrans Tīrnijs
4 Valsts karogs: Anglija A Bens Vaits
5 Valsts karogs: Gana P Tomass Partijs
6 Valsts karogs: Brazīlija A Gabriels
7 Valsts karogs: Anglija P Bukajo Saka
8 Valsts karogs: Norvēģija P Martins Ēdegors (Kapteinis)
9 Valsts karogs: Brazīlija U Gabriels Žezuss
10 Valsts karogs: Anglija P Emils Smits-Rovs
11 Valsts karogs: Brazīlija U Gabriels Martinelli
12 Valsts karogs: Nīderlande A Juriens Timbers
14 Valsts karogs: Anglija U Edijs Nketiā
Nr. Pozīcija Spēlētājs
15 Valsts karogs: Polija A Jakubs Kivjors
16 Valsts karogs: Anglija A Robs Holdings
18 Valsts karogs: Japāna A Takehiro Tomijasu
19 Valsts karogs: Beļģija U Leandro Trosārs
20 Valsts karogs: Itālija P Žoržinju
21 Valsts karogs: Portugāle P Fabiu Vjeira
24 Valsts karogs: Anglija P Rīss Nelsons
25 Valsts karogs: Ēģipte P Mohameds Elnenī
30 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis V Mets Tērners
31 Valsts karogs: Igaunija V Karls Heins
35 Valsts karogs: Ukraina A Oleksandrs Zinčenko
41 Valsts karogs: Anglija P Deklans Raiss

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anglijas futbola augstākais līmenis (līdz 1992. gadam Pirmā divīzija; tagad — Premjerlīga)
    • Čempioni (13): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04
    • Vicečempioni (9): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16
  • FA kauss[10]
    • Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20
    • Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01
  • Anglijas Līgas kauss[11]
    • Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93
    • Finālisti (6): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18
  • FA Community Shield (līdz 2001. gadam — Charity Shield)[12]
    • Kausa ieguvēji (17): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017, 2020, 2023[13]
  • UEFA Čempionu līga
    • Finālisti (1): 2005–06
  • UEFA kauss / UEFA Eiropas līga
  • UEFA Kausu ieguvēju kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1993–94
    • Finālisti (2): 1979–80, 1994–95
  • UEFA Superkauss
    • Finālisti (1): 1994
  • Starppilsētu gadatirgu kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1969–70

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf
  2. «English Clubs Divisional Movements 1888-2016». www.rsssf.com. Skatīts: 2021-01-08.
  3. «Arsenal the Invincibles» (en-GB). 2004-05-15. Skatīts: 2021-01-08.
  4. «Arsenal run ends at 49» (en-GB). 2004-10-25. Skatīts: 2021-01-08.
  5. «Merci Arsène». www.arsenal.com (angļu). Skatīts: 2021-01-08.
  6. «Unai Emery announced as new Arsenal head coach». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2021-01-08.
  7. «Unai Emery leaves club». www.arsenal.com (angļu). Skatīts: 2021-01-08.
  8. «Mikel Arteta joining as our new head coach». www.arsenal.com (angļu). Skatīts: 2021-01-08.
  9. «Arsenal Squad: Men Information & Details | Arsenal.com». www.arsenal.com. Skatīts: 2020-09-12.
  10. «England FA Challenge Cup Finals» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2020. gada 6. maijā.
  11. «England - Football League Cup Finals» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2020. gada 6. maijā.
  12. «England - List of FA Charity/Community Shield Matches» (angļu). RSSSF. Skatīts: 2020. gada 6. maijā.
  13. https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06082023-arsenal_izglabjas_pielikta_laika_11_minut

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]