Artūrs Dālbergs
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Artūrs Dālbergs (1896—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1896. gada 18. jūlijā Rīgā. Mācījās Rīgas reālskolā, bet pēc Pirmā pasaules kara sākumā viņš iestājās Alekseja karaskolā Maskavā, pēc kuras beigšanas 1917. gada jūnijā ieskaitīts latviešu strēlnieku brigādē, demobilizēts 1918. gada martā. 1918. gada 24. decembrī iestājās Latviešu atsevišķajā rotā, kā virsleitnants piedalījies kaujās pret LSPR armiju Kurzemē un Zemgalē. Par 1919. gada 2. marta izlūkgājienu ienaidnieka aizmugurē pie Lēnes muižas Ventas krastos viņu vēlāk apgalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc brīvības cīņu noslēguma Dālbergs dienēja Galvenajā intendantūras pārvaldē kā tehniskās komisijas vecākais inženieris (1921—1936) un līdztekus studēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, kuru beidza 1928. gadā. 1936. gadā viņu iecēla par Latvijas armijas štāba saimnieciskās daļas priekšnieku, vēlāk par Armijas apgādes pārvaldes priekšnieku.
Pēc Latvijas okupācijas viņu 1940. gada 26. jūlijā paaugstināja par ģenerālmajoru un iecēla par 24. teritoriālā korpusa Apgādes daļas priekšnieku. 1941. gada 20. maijā ģenerāli Dālbergu apcietināja un izveda uz Maskavu, kur 1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.[1]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lāčplēša Kara ordenis (1926),
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1929),
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1936).
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Juris Ekšteins "Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā". Arhivēts 2014. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Avīze 2007. gada 29. jūnijā.