Art Deco

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Philips radio, 1931. gads
Kino "Babilona", Berlīne 1928. gads
1934. gada Peugeot auto plūdlīnijas
Grafiķis Aleksandrs Apsītis reklāmas plakāts

Art Deco ir mākslas termins, kas apzīmē elegantu eklektisku dizaina stilu ar aizsākumiem ap 1920. gadu Parīzē. Stils izplatījās Latvijā[1][2][3] un gandrīz pa visu pasauli līdz pat Otrā pasaules kara beigām. Stils ietekmēja praktiski visas nozares, ieskaitot arhitektūru, tēlotāja mākslu, lietišķo mākslu, interjera dizainu, rūpniecisko dizainu, modes un juvelierizstrādājumus, kā arī glezniecību, grafiku un kino.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Art Deco terminu ieviesa 1966. gadā izstādē Parīzē (Les Années 25', Art Deco), kad svinēja 1925. gada notikumu: Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels Modernes,[4][5] kas bija Parīzes style moderne kulminācija. Art Deco kopumā pārstāvēja funkcionālisma un modernisma eleganci un šarmu. Art Deco lineārā simetrija, ģeometrija un leņķi skaidri norobežojās no plūstošās asimetriskās "organiskas formas" kas dominēja iepriekšējā jūgendstilā. Art Deco ietekmējās no daudziem agrā 20. gadsimta stiliem, ieskaitot neoklasiko arhitektūru, konstrukīvismu, kubismu, un futūrismu. Mākslas virziens reizēm iedvēsmojās no senās Ēģiptes un Acteku krāsām un formām.[nepieciešama atsauce] Lietpratēji apgalvo, ka vairākām dizainu kustībām bija politiski vai filozofiski zemteksti, bet Art Deco bija tikai dekoratīvs.[nepieciešama atsauce] Arhitektūras piemēri joprojām apskatāmi dažādās pasaules vietās, to skaitā Ķīnā, indijā, Latvijā, Kolumbijā un ASV. Lielākie un vispazīstamākie Art Deco arhitektūras pieminekļi ir Ņujorkas debesskrāpji: Empire State Building, Chrysler Building un Rokfellera centrs.

Attīstība un noriets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās depresijas desmitgadē Art Deco stila variants paradījās tirgū: Plūdlīnijas (angļu: Streamlining). Streamline Moderne, arī Art Moderne bija vēlīns Art Deco dizainu stils, kas izcēla un uzsvēra laidenas formas, garas horizontālas līnijas un reizēm kuģniecības elementus.[nepieciešama atsauce] Kad Pāvils Dreimanis bija Rīgas galvenais arhitekts,[6] uzcēla laidenās formas Latviešu akciju banku Rīgā, Vaļņu ielā 11.[7] (1930–1931) (arhitekti Karrs & K. Betge). Plūdlīniju konceptu[8] vispirms radīja rūpniecisko izstrādājumu dizaineri, kuri "noplicināja" Art Deco ornamentus par labu aerodinamiskās kustības un ātruma veidolam, tā radot preces "zinātniski". Cilindriskās formas un gari, horizontāli logi arī, iespējams, ietekmējās no konstruktīvisma[nepieciešama atsauce]. Rezultātā dizaineru komandas steidzami ar plūdlīinijam "ultramodernizēja" ikdienas objektus. Pulksteņus, radio, telefonus, transportlīdzekļus, mēbeles un vairākas saimniecības preces, tostarp Latvijas Minox fotoaparātu, apveltīja ar šo dizainu. Pasaulē pazīstams Latvijas veiksmes stāsts bija VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika) ar Ādolfa Irbītes (1910-1983) Art Deco dizaina radioaparātiem, kas atzīmēti ar Grand Prix  vispasaules izstādēs Briselē (1936) un Parīzē (1937).[nepieciešama atsauce] Streamline Moderne atspoguļoja Lielās depresijas grūtos apstākļus. Ornamenti izzuda. Asie leņki tika aizstāti ar vienkāršām, aerodinamiskām laidenām formām. Eksotiski koki, marmors un akmens tika aizvietoti ar cementu un stiklu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Krastiņš, Jānis (2002) (Latvian, English). Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940 : The masters of architecture of Riga 1850-1940.. Riga: Jumava. ISBN 9984-05-450-0.
  2. [1] Mākslas vēsture (latviski)
  3. [2] Ansis Cīrulis Parīzē (latviski)
  4. [3] Par 1925. gada izstādi (angliski)
  5. [4] LNMM Latvija Parīzē 1925-1937 (latviski)
  6. [5] Pāvils Dreimanis, Rīgas galvenais arhitekts
  7. http://www.makslasvesture.lv/index.php/Attēls:Kars-Betge-Banka_Valnu_iela_11.jpg
  8. plūdlīnija -as, s.; tehn. 1. Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību. [LLVV]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]