Arturs Alberings

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arturs Alberings
Arturs Alberings.jpg
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1926. gada 7. maijs — 1926. gada 18. decembris
Prezidents Jānis Čakste
Priekštecis Kārlis Ulmanis
Pēctecis Marģers Skujenieks

Dzimšanas dati 1877. gada 8. janvārī
Valsts karogs: Krievija Rūjienas pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1934. gada 26. aprīlī (57 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība
Dzīvesbiedrs(-e) Magda
Profesija agronoms

Arturs Alberings (1877. gada 8. janvāris [v.s. 1876. gada 26. decembris]1934. gada 26. aprīlis) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Latvijas Ministru prezidents no 1926. gada maija līdz decembrim. Bijis arī Latvijas zemkopības ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Latvijas proklamēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1877. gada 8. janvārī Valmieras apriņķa Virķēnu "Klāvās" lauksaimnieka ģimenē. Pabeidzis Viļķenes pamatskolu un Harkovas lauksaimniecības vidusskolu, Norvēģijā studējis agronomiju, turpat un Vācijā papildinājis arī zināšanas zivkopībā. Krievijā strādājis par zemkopības un zivkopības skolas direktoru, kā arī muižu pārvaldnieku.[1] Pēc atgriešanās Latvijā sācis vadīt kursus Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā, dibināja un vadīja lopu pārraudzības biedrības Rūjienas un Valmieras apkārtnē. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā iesaistījies politikā. Augustā ievēlēts par Vidzemes Zemes padomes locekli. 1918. gada novembrī kā Latviešu zemnieku savienības pārstāvis kļuva par Tautas padomes locekli.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alberings tika ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojās agrārlietu un valsts nodevību lietu izmeklēšanas komisijās.[2] 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, bija tās priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa pirmais biedrs.[3] Arī 2. Saeimā bija priekšsēdētāja (šoreiz — P. Kalniņš) pirmais biedrs.[4]

1926. gada maijā, pēc tam, kad nepieņemtā budžeta dēļ demisionēja Kārļa Ulmaņa vadītā valdība, Alberings kļuva par Ministru prezidentu. Septembrī Alberings sāka pildīt arī finanšu ministra pienākumus, sakarā ar līdzšinējā ministra Jāņa Blumberga demisiju. Decembrī Saeimā premjerministram Alberingam tika jautāts, kādēļ joprojām nav atrasts jauns finanšu ministrs, uz ko viņš atbildēja, ka viņš pats ir uzņēmies finanšu ministra amatu, nevis pilda pienākumus. Parlamenta vairākums šo skaidrojumu atzina par neapmierinošu, un valdība demisionēja.[1]

Alberings kandidēja un tika ievēlēts arī 3. Saeimas vēlēšanās. Bija zemkopības ministrs Celmiņa otrajā (1928—1930) un Ulmaņa trešajā valdībā (1931).

No 1926.gada rudens semestra ir studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" goda filistrs.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arturs Alberings nomira 1934. gada 26. aprīlī pēc neilgas cīņas ar plaušu karsoni.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Treijs, Rihards (2004). Latvijas prezidenti 1918—1940. Latvijas Vēstnesis. ISBN 9984-731-47-2.
  2. H. Kārkliņš (1925). Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima.
  3. H. Kārkliņš (1923). Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima.
  4. H. Kārkliņš (1925). Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima.
  5. "Miris Artūrs Alberings". Jēkabpils Vēstnesis. 1934. gada 3. maijā.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kārlis Ulmanis
Latvijas Ministru prezidents
1926. gada 7. maijs1926. gada 18. decembris
Pēctecis:
Marģers Skujenieks
Priekštecis:
Jānis Blumbergs
Latvijas finanšu ministrs
1926. gada 10. septembris1926. gada 18. decembris
Pēctecis:
Voldemārs Bastjānis
Priekštecis:
Vilis Gulbis
Vilis Gulbis
Latvijas zemkopības ministrs
1928. gada 1. decembris1930. gada 5. marts
1931. gada 27. marts1931. gada 5. decembris
Pēctecis:
Vilis Gulbis
Vilis Gulbis