Asarveidīgās

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asarveidīgās
Perciformes (Johnson, 1993)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Dzeltenais asaris (Perca flavescens)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Apakšklase Jaunspures (Neopterygii)
Infraklase Īstās kaulzivis (Teleostei)
Virskārta Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
Kārta Asarveidīgās (Perciformes)

Asarveidīgās jeb asarveidīgās zivis (Perciformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju kārtai (Protacanthopterygii). Tā ir lielākā dzelkņstarzivju kārta un apvieno apmēram 40% no visām dzelkņstarzivīm. Šajā kārtā ir apmēram 9290 sugas, kuras iedalītas 148 dzimtās.[1] Asarveidīgās zivis dzīvo gandrīz visa veida un rakstura ūdens vidēs. Senākā kārtas suga ir dzīvojusi jau krīta perioda beigās. Pazīstamākās sugas ir cihlīdas (Cichlidae), sauleszivis (Lepomis) un, protams, asari (Perca).

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlantijas zilais marlīns (Makaira nigricans) ir lielākā asarveidīgā zivs

Asarveidīgās zivis ir ļoti dažādas. Tās var būt gan ļoti maziņas, gan ļoti lielas. Mazākā kārtas suga ir zīdaiņzivs (Schindleria brevipinguis), kuras garums ir tikai 6,5 mm. Tas ir arī pasaules mazākais mugurkaulnieks.[2] Bet lielākā asarveidīgā zivs ir Atlantijas zilais marlīns (Makaira nigricans), kura ķermeņa kopējais garums var sasniegt 5 m.[3]

Asarveidīgās zivis kopumā ir slaidas, no sāniem nedaudz saplacinātas. Atkarībā no dzimtas asarveidīgo zivju mutes ir veidotas dažādi. Dažām ir sīki, ļoti asi zobi, piemēram, asariem, bet citām lieli un gari, piemēram, barakudām.[4]

Kopējās iezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asarveidīgajām zivīm galvenā, kopējā pazīme ir muguras spuras un anālā spuras, kas sadalītas divās daļās. Priekšdējai spuras daļai ir asi stari, aizmugurējai mīksti. Abas daļas var būt dalēji savienotas vai pilnībā atdalītas. Vēdera spurām ir viens ass stars un līdz skaitā pieciem mīksti stari. Šīs spuras asarveidīgajām zivīm novietotas izteikti uz priekšu - zem zoda vai vēdera. Zvīņas parasti ir ktenoidālas, lai gan reizēm tās ir gludas.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]