Asparagīnskābe

Vikipēdijas lapa
Asparagīnskābe

L-asparagīnskābes struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C4H7NO4
Molmasa 133,1 g/mol
Blīvums 1660 kg/m3
Kušanas temperatūra 271 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 2,77

Asparagīnskābe (Asp, 2-aminobutāndiskābe, d-aminodzintarskābe, C4H7NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe. Tās nosaukums, tāpat kā asparagīnam, cēlies no grieķu vārda asparagos - sparģelis. Asparagīnskābes sāļus un esterus sauc par asparaginātiem jeb aspartātiem (arī asparagīnskābi bieži dēvē par vienkārši par aspartātu).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodama dzīvos organismos kā olbaltumvielu sastāvā, tā arī brīvā veidā. Asparagīnskābe pieder pie aizstājamām aminoskābēm, jo organismā veidojas, oksidējoties homoserīnam, kurš ir treonīna izomerizācijas produkts. Asparagīnskābe rodas arī, hidrolizējoties asparagīnam. Organismā asparagīnskābei ir svarīga loma slāpekļa vielmaiņā.