Asspalvainās zemes vāveres

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asspalvainās zemes vāveres
Xerini
Bezsvītru zemes vāvere (Xerus rutilus)
Bezsvītru zemes vāvere (Xerus rutilus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Dzimta Vāveru dzimta (Sciuridae)
Apakšdzimta Zemes vāveres (Xerinae)
Cilts Asspalvainās zemes vāveres (Xerini)

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (latīņu: Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm. Šajā apakšdzimtā ietilpst arī Āfrikas vāveru cilts (Protoxerini) un murkšķu cilts (Marmotini). Asspalvaino zemes vāveru ciltī ir 6 sugas, kas iedalās 3 ģintīs[1].

Asspalvaino zemes vāveru cilts apdzīvo Āfrikas un Centrālāzijas (Irānas un Afganistānas) tuksnešu un pustuksnešu biomu.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asspalvaino zemes vāveru cilti raksturo to kažoks, apspalvojuma asspalvainais raksturs. Lielākajai daļai kažoka krāsojumā ir svītra, tā var būt gan balta, gan melna, kas izceļas uz rudās vai brūnās pamatkrāsas. Svītra var būt viena uz muguras vai vairākas uz sāniem[2]. Ķermeņa garums ir 16 - 46 cm, astes garums 7 - 27 cm, svars 300 - 945 g[1]. Tām ir gari, gandrīz taisni nagi, kas ir daudz garāki kā citām vāverēm, un ausis ir ļoti mazas jeb to gandrīz nav. Galvaskauss šīs cilts vāverēm ir šaurāks un garāks kā parastajām koku vāverēm.

Visas asspalvainās vāveres dzīvo tikai uz zemes, dabiskās slēptuvēs zem akmeņiem vai izrok alas pašas. Alās tās slēpjas no dienas saules, plēsējiem, un alās tiek izaudzināti bērni. Nav ziņu par to, ka vāveres veidotu barības krājumus. Tā kā klimats, kurā dzīvo asspalvainās zemes vāveres, ir karsts, tad tās ir aktīvas agri no rīta vai vēlu vakarā. Tās barojas ar saknēm, sēklām, augļiem un kukaiņiem[1].

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]