Astats
Vikipēdijas raksts
| Astats | |||||
|---|---|---|---|---|---|
|
 |
||||
| Oksidēšanas pakāpes | +7, +5, +3, +1, -1 | ||||
| Elektronegativitāte | 2,2 | ||||
| Blīvums | ??? kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | 575 K (302 °C) | ||||
| Viršanas temperatūra | 610 K (337 °C) | ||||
Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85. Astats ir radioaktīvs un dabā niecīgos daudzumos ir sastopams urāna rūdās. Astats ir smagākais halogēns. Visi astata izotopi ir radioaktīvi, stabilākā izotopa 210At pussabrukšanas periods ir 8,1 stunda. Astatu parasti iegūst, bombardējot bismutu ar alfa daļiņām. Astats ir atklāts 1931. gadā. Ir aprēķināts, ka Zemes garozā tā daudzums ir 25 g. Tā vārds cēlies no sengrieķu vārda "astatos", kas nozīmē nestabils.
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
