Astenosfēra
Astenosfēra (no izdomāta grieķu vārda a + sthenos - "bez spēka") ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km. Daļa speciālistu astenosfēru uzskata par Zemes mantijas augšējo daļu, daļa - ka astenosfēra atrodas virs mantijas. Astenosfēru kā atsevišķu Zemes sfēru izdalīja tikai pēc Lielās Čīles zemestrīces viļņu analīzes - šī zemestrīce notika 1960. gada 22. maijā, kaut gan teorētiskos darbos uz astenosfēras eksistenci norādīja jau 1926. gadā.
Īpašības un sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Galvenās sastāvdaļas - līdzīgi, kā mantijai - olivīns, ortopiroksēni, špinelis un granāti. Blīvums - ap 3,3 g/cm³. No Zemes garozas to atdala Mohorovičiča robeža.
Astenosfēra ir "vāja" - mīksta, savukārt slāņi zem un virs tās ir cieti, tās materiāls ir ļoti karsts, taču lielā spiediena dēļ tas ir nevis šķidrs bet gan biezs, viskozs. Seismiskie viļņi, sasniedzot mīksto astenosfēru, ievērojami palēninās. Šī īpatnība seismologiem pirmajiem ļāva izdalīt astenosfēru, kuru viņi apzīmē ar nosaukumu "lēnā ātruma zona" - low velocity zone (LVZ). Šī zona gan atbilst augšējiem astenosfēras 100 km. Seismisko viļņu ātrums Zemes garozā ir 8,3 km/s, astenosfērā krīt zem 7 km/s un zem tās atkal pieaug, līdz Zemes kodolā tas ir 13,6 km/s.
Astenosfēra atrodas zem litosfēras - Zemes ārējās daļas, kas iesaistīta plātņu tektonikā un izostatiskajās svārstībās. Zem plānās okeāniskās Zemes garozas astenosfēra ir daudz tuvāk Zemes virsmai nekā zem biezās kontinentālās Zemes garozas. Pie vidusokeāniskām grēdām līdz tai ir tikai daži kilometri. Lielāko dziļumu astenosfēra sasniedz zem kratoniem.
Nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astenosfēras augšējā daļa kalpo par vidi, kurā pārvietojas tektoniskās plātnes. Augstās temperatūras un spiediena dēļ astenosfēra ir plastiska un tāpēc plātnes spēj tajā pārvietoties par vairākiem centimetriem gadā. Savā veidā astenosfēra kalpo arī kā konvekcijas plūsma, kas novada prom siltumu no Zemes centra.
No astenosfēras Zemes vulkāni iegūst izvirduma materiālu.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Astenosfēra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
| ||||||||||||||||||
|