Asteroīds

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asteroīds 243 Ida

Asteroīds (grieķu: ἀστήρ, astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids")[1] jeb mazā planēta[1] ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi. Asteroīdi pēc Keplera likumiem riņķo orbītā ap Sauli. Lielākā daļa mazo planētu atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. No pašlaik zināmajiem lielākais asteroīds pēc izmēra ir Cerera, lai gan daudzi astronomi to ir klasificējuši kā pundurplanētu. Nākamie lielākie asteroīdi ir 4 Vesta, 2 Palāda, 10 Higija un 31 Eifrosīne.[2]

Pirmais asteroīds Cerera tika atklāts 1801. gadā. Līdz 2012. gada 21. aprīlim bija atklāti 584 599 asteroīdi, no kuriem 326 266 ir numurēti.[3] Tiek lēsts, ka Saules sistēmā faktiskais asteroīdu skaits ir mērāms miljonos.

Asteroīdu klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asteroīdi tiek klasificēti pēc to virsmu ķīmiskā sastāva, ko nosaka, veicot spektroskopijas pētījumus. Visizplatītākie ir C tipa asteroīdi (aptuveni 75%), kuru virsmu galvenokārt veido ogleklis. Nākamā izplatītākā grupa ir S tipa asteroīdi (17%), kuru virsmu galvenokārt veido silikātieži. Pastāv arī citu veidu asteroīdi, piemēram, A, B, D, E, F, G, M, P, R, T un V tipa asteroīdi.

Lielākie asteroīdi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā asteroīda Cereras attēls, kas uzņemts ar Habla kosmisko teleskopu

Lielākais asteroīds ir Cerera, lai gan daži speciālisti to izdala kā pundurplanētu, un līdz ar to lielākais asteriods ir 2 Pallāda, kuras vidējais diametrs ir 608 km. Mazāko atklāto asteroīdu aptuvenais diametrs ir sākot ar dažiem metriem.

Vieta Asteroīds Diametrs (km)
1. 1 Cerera 933
2. 2 Pallāda 608
3. 4 Vesta 538
4. 10 Higija 450
5. 31 Eifrosīne 370
6. 704 Interamnija 350
7. 511 Davida 323
8. 65 Kibela 309
9. 52 Eiropa 289
10. 3 Junona 288

Asteroīdi, kuru nosaukumi saistīti ar Latviju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sešpadsmit asteroīdi ir nosaukti saistībā ar Latviju. Tie ir šādi: 1284 Latvija, 1796 Rīga, 1805 Dīriķis, 2014 Vasiļevskis, 2867 Šteins, 3233 Krišbarons, 4136 Artmane, 4391 Balodis, 4392 Agita, 16513 Vasks, 23617 Duna, 24709 Mitau, 24794 Kurland, 37623 Valmiera, 274084 Baldone un 284984 Ikaunieks.[4]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 62. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
  2. Ilgonis Vilks. Mazās planētas, komētas un meteorīti (latviski). www.liis.lv. Atjaunināts: 2011-09-13.
  3. How Many Solar System Bodies (angliski). nasa.gov. Atjaunināts: 2012-04-21.
  4. Zvaigžņotā debess. Vasara 2012. Mācību grāmata. Rīga. 2012. 4. lpp. ISSN 0135-129X.