Asteroīds
Asteroīds (grieķu: ἀστήρ, astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids")[1] jeb mazā planēta[1] ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi. Asteroīdi pēc Keplera likumiem riņķo orbītā ap Sauli. Lielākā daļa mazo planētu atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. No pašlaik zināmajiem lielākais asteroīds pēc izmēra ir Cerera, lai gan daudzi astronomi to ir klasificējuši kā pundurplanētu. Nākamie lielākie asteroīdi ir 4 Vesta, 2 Palāda, 10 Higija un 31 Eifrosīne.[2]
Pirmais asteroīds Cerera tika atklāts 1801. gadā. Līdz 2012. gada 4. februārim bija atklāti 579 983 asteroīdi, no kuriem 312 935 ir numurēti.[3] Tiek lēsts, ka Saules sistēmā faktiskais asteroīdu skaits ir mērāms miljonos.
Piecpadsmit asteroīdi ir nosaukti saistībā ar Latviju.[4] Tie ir šādi: 1284 Latvija, 1796 Rīga, 1805 Dīriķis, 2014 Vasiļevskis, 2867 Šteins, 3233 Krišbarons, 4136 Artmane, 4391 Balodis, 4392 Agita, 274084 Baldone un citi.[5]
Asteroīdi tiek klasificēti pēc to virsmu ķīmiskā sastāva, ko nosaka, veicot spektroskopijas pētījumus. Visizplatītākie ir C tipa asteroīdi (aptuveni 75%), kuru virsmu galvenokārt veido ogleklis. Nākamā izplatītākā grupa ir S tipa asteroīdi (17%), kuru virsmu galvenokārt veido silikātieži. Pastāv arī citu veidu asteroīdi, piemēram, A, B, D, E, F, G, M, P, R, T un V tipa asteroīdi.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca, Norden AB, 2001, 62. lpp., ISBN 9984-9383-5-2
- ↑ Ilgonis Vilks. Mazās planētas, komētas un meteorīti (latviski). www.liis.lv. Atjaunināts: 2011-09-13.
- ↑ How Many Solar System Bodies (angliski). nasa.gov. Atjaunināts: 2011-09-13.
- ↑ Jaunatklata mazā planēta ieguvusi Baldones vārdu (latviski). tvnet.lv. Atjaunināts: 2012-02-04.
- ↑ Alfa & Omega, Rīga: Aplis, 76. lpp., ISBN 9984-20-285-1
 |
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
