Parastais astoņkājis

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Astoņkājis)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastais astoņkājis
Octopus vulgaris (Cuvier, 1797)
Parastais astoņkājis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Gliemji (Mollusca)
Klase Galvkāji (Cephalopoda)
Virskārta Astoņkājveidīgie (Octopodiformes)
Kārta Astoņkāji (Octopoda)
Dzimta Astoņkāju dzimta (Octopodidae)
Ģints Astoņkāju ģints (Octopus)
Suga Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)
Sinonīmi
  • Octopus rugosus

Parastais astoņkājis jeb vienkārši astoņkājis (Octopus vulgaris) ir astoņkāju dzimtas (Octopodidae) suga, kas ir visvairāk pētītā astoņkāju suga pasaulē.

Astoņkāja dabīgais izplatības areāls ietver Vidusjūru, Atlantijas okeāna abus krastus, Indijas okeāna krasta līnija un Klusā okeāna Āzijas krastu.[1] Rietumos ziemeļu robeža atrodas pie Britu salām. Tas sastopams Azoru, Kanāriju un Kaboverdes salu krastos.[2] Austrumos pie Amerikas krastiem izplatības areāls starp ziemeļu un dienvidu robežām nav tik plašs kā rietumos.[1]

Astoņkāji plaši izmanto cilvēku pārtikā. Katru gadu nozvejo 20 000 - 100 000 tonnas.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai noslēptos, astoņkājis izmanto zemūdens klinšu un akmeņu spraugas
vai izmaina ādas krāsu, to piemērojot apkārtnei

Astoņkājim ir mīksts ķermenis bez iekšējā un ārējā skeleta. Tēviņa ķermeņa kopējais izmērs nepārsniedz 1,3 metrus, bet mātītēm 1,2 metrus,[1] taustekļi ir apmēram 1 metru gari.[1] Uz taustekļiem ir 2 rindas ar piesūcekņiem. Tas spēj mainīt ādas krāsu, to meistarīgi piemērojot apkārtējai videi. Astoņkāji zem ūdens vieglāk atrast, meklējot krabju un vēžu čaulas, kas parasti mētājas turpat tuvumā.

Eksperimentos ir noskaidrots, ka astoņkājis spēj atšķirt krāsu spilgtumu, priekšmetu izmērus un formu, kā arī izprot priekšmeta novietojumu telpā (horizontāli vai vertikāli). Tie ir pietiekami inteliģenti, lai iemācītos atskrūvēt burkai vāku,[4] vai pārbaudītu cilvēku izliktās omāru lamatas.[5]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņkājis mājo seklos piekrastos ūdeņos un atklātā jūrā līdz 200 metru dziļumam. Tam patīk akmeņaina grunts, bagāta ar zemūdens klintīm, koraļļu rifi un ūdens zālēm noauguši klajumi. Ja ūdens kļūst vēsāks par 7° C, astoņkājis kļūst lēns un mazaktīvs.[1] Visā izplatības areālā tam ir raksturīga sezoniāla migrācija. Ziemas periodā astoņkājis mājo dziļākos ūdeņos, bet vasarā seklākos.[1]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņkājis ir plēsīgs dzīvnieks un medīt dodas krēslas stundās, bet daļa astoņkāju medī arī dienas laikā.[3] Medījot tas izmanto savus garos, spēcīgos taustekļus. Tas barojas ar krabjiem, vēžiem un citiem jūras dzīvniekiem, ko tas var noķert. Noķerto medījumu astoņkājis vispirms paralizē ar savām indīgajām siekalām. Ja medījums ir gliemis čaulā, tad čaulā vispirms tiek iekniebts caurums, pa kuru mīkstais saturs tiek izsūkts laukā.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņkāji pēc dažiem mēnešiem pēc pārošanās parasti mirst

Astoņkājis dzīvo 12 - 18 mēnešus. Mātīte seklos ūdeņos, kādā labi slēptā vietā izdēj 100 000 - 500 000 rīsa lieluma olas, par kurām tā ļoti rūpējas. Olas ir it kā savērtas uz aukliņas, veidojot vīnogu ķekaram līdzīgu formu. Olu ķekars tiek piestiprināts pie klinšu sienām vai alu griestiem. Māte ar taustekļiem atgaiņā garām peldošās zivis, sakuļ ūdeni, lai apskalotu un piegādātu ar skābekli bagātāku ūdeni. Mazie astoņkāji izšķiļas apmēram pēc 25-65 dienām. Visu šo laiku mātīte nemedī un olas nepamet ne uz mirkli. Lielākā daļa mātīšu pēc tam drīz nomirst.[1] Pēc izšķilšanās mazie astoņkājīši pirmās 45 - 60 dienas pavada kā planktons. Sajā laikā lielākā daļa kļust par barību citiem jūras dzīvniekiem. Tie, kas izdzīvo, meklē sev mājvietu jūras dibenā starp akmeņiem un klinšu spraugām.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Astoņkājis