Astrahaņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Astrahaņa
А́страхань
Astrahan collage.png
Flag of Astrahaņa
Karogs
Astrahaņa
Ģerbonis
Location of Astrahaņa
Astrahaņa
Red pog.png
Astrahaņa
Koordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°E / 46.33333; 48.03333Koordinātas: 46°20′00″N 48°02′00″E / 46.33333°N 48.03333°E / 46.33333; 48.03333
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Federācijas subjekts Astrahaņas apgabals
Pirmoreiz minēta 1334. gadā
Dibināta 1558. gadā
Platība
 - Kopējā 208,69 km²
Augstums vjl -25 m
Iedzīvotāji (2014)
 - kopā 530 863
 - blīvums 2 543,8/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Pasta indeksi 414xxx
Tālruņu kods +7 851
Mājaslapa: www.astrgorod.ru

Astrahaņa (krievu: Астрахань) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs. Izvietojusies Volgas deltā netālu no tās ieplūšanas Kaspijas jūrā 1534 km uz dienvidaustrumiem no Maskavas. Astrahaņa patreizējā vietā ir dibināta 1717. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astrahaņas apvidus jau kopš m. ē. 6. gadsimta bija pazīstams kā lielo tirdzniecības ceļu krustojums, kur Kaspijas jūras ziemeļu galā sastapās Volgas ūdensceļš ar karavānu ceļu no Vidusāzijas uz Eiropu. 13. gadsimtā to iekaroja Mongoļu impērija. Pilsētas mūsdienu vārds tiek saistīts ar karakula ādas nosaukumu un persiešu rakstos no 1333. gada tā saukta par Hadžitarhanu (حاجی‌ترخان), kuras atliekas atrastas augšup pa upi apmēram 12 km attālumā no tagadējās pilsētas centra. Pēc Zelta Ordas valsts sairuma no 1459. līdz 1556. gadam Astrahaņa bija neatkarīgas Astrahaņas hanistes galvaspilsēta, ko 1556. gadā aplenca Krievijas caristes karaspēks un pēc ieņemšanas pilnīgi nopostīja. Pēc tā laika tradīcijām Ivans IV pievienoja savam pilnajam titulam pakļautās Astrahaņas valdnieka titulu (царь Астороханскiй).

Krievi militārām vajadzībām 1558.-1582. gadā uzcēla cietoksni (Astrahaņas kremli) mūsdienu Astrahaņas vietā, ap kuru pakāpeniski izveidojās jauna karavānu apmetne. Tikai Pētera I valdīšanas laikā 1717. gadā Astrahaņa ieguva pilsētas tiesības un izveidojās par reģionālo administratīvo centru. Krievijas impērijas ķeizari sevi cita starpā titulēja par Astrahaņas cariem (Царь Астраханский).

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada jūlijā aptuveni 900 Latvijas pilsoņi tika ieslodzīti Astrahaņas izmeklēšanas cietumā, no tiem lielākā daļa tika nošauti vai mira no bada un slimībām.[1]


Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Rekordaugsta temperatūra (°C) 14 17 24 32 37 40 41 40 36 30 22 16 41
Vidējā augstākā temperatūra (°C) -2 -1 6 16 24 29 31 30 23 15 7 0 15
Vidējā zemākā temperatūra (°C) -9 -9 -4 5 12 18 20 18 12 5 -1 -6 5
Rekordzema temperatūra (°C) -32 -33 -27 -9 -1 6 10 6 -2 -11 -26 -30 -33
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 15 10 16 25 22 21 15 17 23 17 17 15 213

Panorāmas skats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astrahaņas centra panorāma no jaunā tilta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]