Astronomija
Vikipēdijas raksts
Astronomija (grieķu: astron - zvaigzne; nomos - likums) ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību. Astronomija ir cieši saistīta ar citām zinātnēm, kā, piemēram, ar fiziku, ķīmiju, meteoroloģiju, ģeogrāfiju, bioloģiju un, protams, ar matemātiku. Astronomijā uzkrātās zināšanas tiek izmantotas cilvēces praktiskajām vajadzībām.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Astronomijas attīstība
Astronomija ir viena no visvecākajām dabaszinātnēm. Tās sākumi radušies tālā senatnē sakarā ar cilvēka praktiskajām vajadzībām. Elementāras zināšanas par astronomiju bija zināmas jau pirms tūkstošiem gadu Babilonijā, Senajā Ēgiptē un Senajā Ķīnā.[1] Cilvēki šīs zināšanas izmantoja, lai spētu orientēties un skaitīt laiku.
Astronomija sāka attīstīties ļoti sen, cilvēkiem novērojot tos debess ķermeņus, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci. Jau Rigvēdā pieminēti 27 zvaigznāji, kas saistīti ar Saules kustību. Viduslaikos Eiropas astronomijas sasniegumi nebija lieli, taču daudz tika izdarīts austrumos. 10. gadsimta beigās Persijā tika uzbūvēta milzīga observatorija. Persijā Omārs Haijams daudzu pētījumu rezultātā padarīja precīzāku kalendāru.
Astronomija Eiropā uzplauka renesanses laikā. Nikolajs Koperniks izveidoja heliocentrisko pasaules modeli. Viņa teoriju pilnveidoja Johanns Keplers un Galileo Galilejs. Galilejs sāka izmantot teleskopus. Keplers savukārt pirmais radīja sistēmu, kas pareizi aprakstīja planētu kustību ar Sauli centrā (tā sauktie Keplera likumi). Diemžēl viņš savus novērojumus nepamatoja ar kādu teoriju; planētu kustību beidzot izskaidroja Īzaks Ņūtons ar savu gravitācijas likumu un debesu mehāniku.
ANO 2009. gadu ir izsludinājusi par Starptautisko astronomijas gadu.
[izmainīt šo sadaļu] Astronomijas uzdevumi
Astronomijas galvenais uzdevums ir izskaidrot un aprakstīt Visuma uzbūvi, bet tai ir arī citi uzdevumi. Piemēram, mūsdienās vēl joprojām astronomijā iegūtās zināšanas izmanto, lai noteiktu precīzu laiku un ģeogrāfiskās koordinātes. Arī mūsu planētu Zemi, kura ir viena no astoņām[2] planētām, kas riņķo ap Sauli, nemitīgi ietekmē citi astronomiski objekti, piemēram, Mēness un Saule izraisa uz Zemes paisumus un bēgumus; Saules starojums ietekmē dažādu procesu norisi Zemes atmosfērā, kā arī dzīvības procesu norisi. Tātad astronomijā arī tiek pētīts, kā citi ķermeņi ietekmē Zemi.
Saules sistēmā ietilpst arī planētu pavadoņi[3], asteroīdi, komētas, starpplanētu putekļi un gāze. Saule ir viena no neskaitāmajām zvaigznēm, kas veido Galaktiku jeb Piena Ceļu. Galaktikas var būt sakārtotas galaktiku kopojumos un superkopojumos. Mūsu superkopojuma centrā atrodas Lielais Atraktors - vieta ar ārkārtīgi spēcīgu gravitāciju. Lielais Atraktors ir apmēram 250 miljonu gaismas gadu attālumā Centaura zvaigznāja virzienā.
[izmainīt šo sadaļu] Astronomijas nozares
Pēc pētījumu objektiem un metodēm izšķir vairākas astronomijas nozares - astrometriju, debess mehāniku, astrofiziku (galvenā astronomijas nozare), kosmogoniju, kosmoloģiju utt.
[izmainīt šo sadaļu] Galvenās nozares
[izmainīt šo sadaļu] Pārējās nozares
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- B. Voroncovs-Veļjaminovs "Astronomija vidusskolām" - 2. izd. - R.: Zvaigzne, 1981. - 160 lpp
- J. Žagars, I. Vilks. "Astronomija augstskolām".- R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes
