Atapasku valodas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atapasku valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība:
Ziemeļamerikas rietumi
Ģenētiskā
klasifikācija
:
Dene-Jeņisejas ?
 Na-dene
  Atapasku valodas
Atzari:
ISO 639-2: ath
Na-Dene langs.png
Atapasku valodu izplatība pirmskolonizācijas laikmetā (atapasku + ejaku + tlinkitu)

Atapasku valodas (arī atabasku, dene, senāk latv. arī atabaskiešu) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa jeb apakšsaime, kas pieder na-dene valodu saimei. Valodu skaita un pratēju ziņā atapasku grupa ir otra lielākā (aiz jutu-acteku valodu saimes) Ziemeļamerikā.

Vārds atapaski ir 1826. g. amerikāņu angliskots Athabaskas ezera nosaukums Kanādas vidienē (mežu krī (algonkinu grupa) valodā — aðapaskāw,— "[kur] tur augi ir viens aiz otra"). 1836. g. šis vārds tika akceptēts Ziemeļamerikas indiāņu valodu klasifikācijā. Lai arī lingvistikā un antropoloģijā parasti tiek izmantots šis termins, 2012. gadā ikgadējā Atabasku Valodu konference mainīja nosaukumu uz Dene Valodu konference.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atapasku valodas pieņemts iedalīt trīs lielās grupās.

Ziemeļu atapaski[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dienvidaļaskas apakšgrupa
1. atenu
2. dena’ini
  • Centrālaļaskas-Jukonas apakšgrupa
3. deg-hinagu
4. holikačuku
5. kojukoni
6. augšējo kuskokvimu
7. zemienes tananu
8. tanakrosu
9. augšējo tananu
10.dienvidu tučonu
11.ziemeļu tučonu
12.gvičinu (kučinu, oficiālas valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)
13. hanu
Čirikahua apaču virsaitis un cīnītājs pret amerikāņu un meksikāņu agresiju Goijale jeb Džeronimo (čirikahua val. Goyaałé - "Tas kurš žāvājas").
  • Ziemeļrietumu Kanādas apakšgrupa
14. tagišu
15. tahltanu
16. kasku
17. sekanu ((†)
18. dunez (bīveru)
19. sleivu (oficiālas valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)
20. mauntinu
21. bīrleiku
22. heiru
23. dogribu
24. dene sulinu (oficiālas valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)
  • tsesautu apakšgrupa
25. tsesautu (†)
  • Centrālās Britu Kolumbijas apakšgrupa
26. ziemeļu karieri
27. karieru
28. čilkotinu
29. nikolu (†)
Apaču līgava
  • sarsi apakšgrupa
30. sarsu
  • kvalhiokui-klatskani
31. kvalhioku-klatskani (†)

Klusā okeāna piekrastes atapaski[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalifornijas atapasku apakšgrupa
32. hupu
33. matolu (†)
34. Īlas upes dialekti
  • 35. kato (†)
  • Oregonas atapasku apakšgrupa
36. Umpkuas augšteces (†)
37. Rogues lejteces (†)
38. tolovas

Dienvidu atapaski[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • līdzenumu apaču apakšgrupa
39. kaiova-apaču (†)
  • rietumu apaču apakšgrupa
A. čirikavu-meskalero
40. čirikavu
41. meskaleru
42. navahu
43. rietumu apaču
  • austrumu apaču apakšgrupa
44. hikarilu
45. lipanu (†)

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu atapasku valodas aizņem plašu reģionu Kanādas ziemeļrietumos un lielākajā Aļaskas daļā. Šī areāla valodas ir grūti klasificēt grupās; tās veido t. s. dialektu ķēdi jeb kontinuumu, kurā jebkurai kaimiņu valodai var būt kopīgas iezīmes.

Lielākā daļa Klusā okeāna atapasku valodu ir izzudušas. Tās stipri atšķiras kā viena no otras, tā no citu reģionu atapasku valodām.

Dienvidu atapaski apdzīvo ASV dienvidrietumus. Tās atdalījās no ziemeļu reģiona vairākus gadsimtus pirms eiropiešu ierašanās. Šīs valodas ir savstarpēji tuvi radniecīgas. Grupai piederošā navahu valoda ir vislabāk saglabājusies indiāņu valoda Ziemeļamerikā, un aptuveni pusei no gandrīz 300 000 navahiem tā ir dzimtā valoda.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]