Atapasku valodas

Atapasku valodu izplatība pirmskolonizācijas laikmetā

Atapasku valodas (arī atabasku, dene) ir Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa jeb apakšsaime, kas pieder na-dene valodu saimei. Valodu skaita un pratēju ziņā atapasku grupa ir otra lielākā (aiz jutu-acteku valodu saimes) Ziemeļamerikā.

Vārds atapaski ir 1826. g. amerikāņu angliskots Athabaskas ezera nosaukums Kanādas vidienē (mežu krī (algonkinu grupa) valodā - aðapaskāw,- "[kur] tur augi ir viens aiz otra"). 1836. g. šis vārds tika akceptēts Ziemeļamerikas indiāņu valodu klasifikācijā.

Klasifikācija

Atapasku valodas pieņemts iedalīt trīs lielās grupās.

Ziemeļu atapaski

• Dienvidaļaskas apakšgrupa

1. ahteni (ap 80 runātāju; izzūdoša, taču daudzi jaunieši mēğina to apgūt. Četri dialekti, trijos joprojām runā)

2. dena’ini (zināmi arī kā tanaini, ap 75)

• Centrālaļaskas-Jukonas apakšgrupa

3. degi-ksinagi (ingaliki, ap 15)

4. holikačuki (5 valodas pratēji 2007. g.)

5. kojukoni (ap 300)

6. augšējie kuskokvimi (ap 40)

7. zemienes tanani (ap 30)

8. tanakrosi (30 valodas pratēji 2000. g.)

9. augšējie tanani (ap 100)

10. dienvidu tučoni (ap 200)

11. ziemeļu tučoni (ap 200)

12. gvičini (kučini, 770 runātāju 1998. g.; oficiāls valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)

13. hani (ap 10)

Čirikahua apaču virsaitis un cīnītājs pret amerikāņu un meksikāņu agresiju Goijale jeb Džeronimo (čirikahua val. Goyaałé - "Tas kurš žāvājas").

• Ziemeļrietumu Kanādas apakšgrupa

A. tahltani-tagiši-kaski (dažkārt pieņem kā vienas valodas trīs dialektus)

14. tagiši (gandrīz izzudusi, 2 runātāji)

15. tahltani (ap 35)

16. kaski (ap 400 - 450)

17. sekani ((†), tsek’ene - "klinšu ļaudis")

18. dunezi (bīveri, mazāk kā 30 runātāju)

B. sleivi-hari

19. sleivi (ap 3500; oficiāls valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)

20. mauntini

21. bīrleiki

22. heiri

23. dogribi (tłįchǫ yatiì, ap 2600)

24. dene sulini (čipevani, ap 11 800; oficiāls valodas statuss Kanādas Ziemeļrietumu Teritorijā)

• tsesautu apakšgrupa

25. tsesauti ((†), izzuda ap 1930. g.)

• Centrāl-Britu Kolumbijas apakšgrupa

26. ziemeļu karieri ( babini-vitsuvetini, ap 500)

27. karieri (dakelhi, ap 1000)

28. čilkotini (ap 2000; tŝilhqotin - "sarkanā okera upes ļaudis")

29. nikoli ((†), izzuda 19. gs.)

Apaču līgava

• sarsi apakšgrupa

30. sarsi (tsu t’ini, mazāk kā 50 runātāju)

• kvalhiokui-klatskani

31. kvalhiokui-klatskani

Klusā okeāna piekrastes atapaski

• Kalifornijas atapasku apakšgrupa

32. hupi (vairāki gados vecāki runātāji, valoda nopietni tiek mācīta jaunākajai paaudzei)

33. matoli (†)

34. vailaki-lasiki-nongatli-sinkioni

• Oregonas atapasku apakšgrupa

35. Umpkua upes atapaski (†)

36. Rogue upes atapaki ((†), tututni)

37. galiki-aplegati (†)

38. tolovi (daži valodas pratēji)

Dienvidu atapaski

• līdzenumu apaču apakšgrupa

39. kaiova-apači (gandrīz izzudusi, daži pratēji)

• rietumu apaču apakšgrupa

A. čirikahua-meskalero (279 runātāju 1990. g.)

40. čirikahua

41. meskalero

42. navahi (149 000 runātāju 1990. g.)

43. rietumu apači (koijotero apači, 12 000 runātāju)

• austrumu apaču apakšgrupa

44. hikarili (812 runātāju 1990. g.)

45. lipani ((†), 1981. g. bija tikai viens gados vecs valodas pratējs)

Izplatība

Ziemeļu atapasku valodas aizņem plašu reģionu Kanādas ziemeļrietumos un lielāko daļu Aļaskas. Šī areāla valodas ir grūti klasificēt grupās; tās veido t. s. dialektu ķēdi jeb tīklu, kurā jebkurai kaimiņu valodai var būt kopīgas iezīmes.

Lielākā daļa Klusā okeāna atapasku valodu ir izzudušas. Tās stipri atšķiras kā viena no otras, tā no citu reģionu atapasku valodām.

Dienvidu atapaski apdzīvo ASV dienvidrietumus. Tās atdalījās no ziemeļu reģiona vairākus gadsimtus pirms eiropiešu ierašanās. Šīs valodas ir savstarpēji tuvi radniecīgas. Grupai piederošā navahu valoda ir vislabāk saglabājusies indiāņu valoda Ziemeļamerikā, un vairāk nekā pusei no gandrīz 300 000 navahiem tā ir ģimenes valoda.