Atmosfēras fronte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Atmosfēras fronte ir robeža starp divu atšķirīgu gaisa masu veidiem — siltā un aukstā gaisa masu pārejas zona troposfērā, kurā parasti ir arī nokrišņi. Ir siltā un aukstā atmosfēras fronte. Siltajā frontē siltais gaiss nomaina auksto, bet aukstajā — aukstais nomaina silto. Siltajai frontei saplūstot ar auksto, var veidoties oklūzijas frontes.

Aukstā atmosfēras fronte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aukstās gaisa masas ienākšana kādā teritorijā siltās masas vietā. Parasti tas notiek, aukstajam gaisam strauji ienākot kādā teritorijā. Tiek aizdzīts prom siltais gaiss, tas ceļas augšup, kondensējas, izveidojas lieli gubu lietusmākoņi un nolīst īsa, bet ļoti stipra lietusgāze. Šādi laikapstākļi var būt visu dienu. Pēc frontes pāriešanas atmosfēras spiediens strauji pieaug, bet gaisa temperatūra pazeminās. Diezgan bieži frontes laikā pastiprinās vējš. Jo lielāka ir gaisa temperatūras atšķirība starp siltās un aukstās gaisa masas temperatūru, jo lielāks parasti ir arī vējš. Ļoti bieži vējš pastiprinās pirms lietusgāzēm.

Siltā atmosfēras fronte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā. Parasti tas notiek, siltajam gaisam lēni, divu — triju dienu laikā slīdot pa aukstā gaisa masu virzienā uz augšu. Lielā augstumā veidojas spalvmākoņi, kas ar laiku pārvēršas par slāņmākoņiem un tad par lietus slāņmākoņiem, no kuriem ilgstoši līst vai smidzina smalks lietus. Spalvmākoņi izveidojas divas dienas pirms lietus un 700—800 km pirms pašas frontes līnijas, parasti 7—10 km augstumā virs Zemes. Spalvmākoņi izskatās plāni, tie bieži pēc izskata atgādina spalvas. Tie neveido ēnu uz Zemes virsmu, bet gan laiž cauri Saules gaismu. Šo mākoņu kustība ir praktiski nepamanāma un šķiet, ka tie vispār nekustas uz priekšu. Nokrišņi no šiem mākoņiem neizkrīt. Tomēr tikai pati spalvmākoņu parādīšanās vien nenozīmē, ka tuvojas siltā fronte, bet tā tuvojas tad, ja spalvmākoņus pamazām nomaina jau biezāki slāņmākoņi, kas vienmērīgā slānī noklāj visas debesis, bet pēc tam parādās arī lietus slāņmākoņi, kas atnes ilgstošu, parasti smalku lietu. Pēc šī lietus, kas var ilgt visu dienu, ienāk siltais gaiss un gaisa temperatūra paaugstinās.

Diezgan bieži par siltās frontes tuvošanos liecina arī atmosfēras spiediena krišanās.

Frontes laikā dažreiz mēdz būt arī vējš. Parasti ir tā, ka jo lielāka ir gaisa temperatūras atšķirība starp silto un auksto gaisa masu, jo lielāks arī būs vējš.

Oklūzijas fronte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Oklūzijas fronte

Oklūzijas fronte ir atmosfēras frontes veids, kas rodas ciklona attīstības gaitā. Oklūzijas fronte visbiežāk izveidojas, kad ciklona aukstā fronte panāk silto fronti un saplūst ar to, jo aukstā fronte mēdz pārvietoties ātrāk par silto — tas notiek tādēļ, ka aukstais gaiss ir smagāks par silto un ciklona aizmugurē strauji plūst uz leju, ķīļveidīgi paplūst zem siltā gaisa un izspiež to. Atšķirībā no siltās vai aukstās frontes, kur kontaktējas divas gaisa masas, oklūzijas frontē saskaras triju dažādu temperatūru gaisa masas — siltais gaiss kā vieglākais tiek izspiests uz augšu un pie zemes virsmas vairs neatrodas, savukārt piezemes gaisa slānī kontaktējas divas dažādas aukstās gaisa masas.

Aukstā oklūzijas fronte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī tipa fronte veidojas, ja aukstā gaisa temperatūra aiz frontes ir zemāka par aukstā gaisa temperatūru pirms tās. Šeit rodas apakšējā aukstā oklūzijas fronte, jo panākošās aukstās frontes gaiss, būdams aukstāks un smagāks, spiežas zem sākotnējās siltās frontes aukstās gaisa masas, kas bija pirms šīs siltās frontes. Šāda apakšējā aukstā fronte ies pa priekšu, bet bijusī siltā fronte tiks izspiesta uz augšu un paliks aizmugurē. Ejot pāri aukstajai oklūzijas frontei, temperatūra pazeminās (taču mazāk nekā parastajai aukstajai frontei, jo šeit temperatūru kontrasts piezemes slānī nav tik liels).

Siltā oklūzijas fronte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja aukstā gaisa masa, kas plūst frontes aizmugurē, ir siltāka, nekā pirms frontes esošā aukstā gaisa masa, oklūzijas frontei ir siltās frontes raksturs. Šādā gadījumā, aukstajai frontei panākot silto, aukstā fronte atraujas no zemes virsas un ceļas uz augšu pa sākotnējās siltās frontes virsu. Oklūzijas frontei virzoties pāri, projekcijā pret zemes virsmu šāda aukstā fronte, ko dēvē par augšējo auksto oklūzijas fronti, iet pa priekšu piezemes slānī esošajai siltajai frontei. Kopumā šādu sistēmu sauc par silto oklūzijas fronti un, tai ejot pāri, novēro sasilšanu (kas tomēr ir mazāka, nekā uznākot parastajai siltajai frontei).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]