Atoms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hēlija atoma uzbūve un izmēri

Atoms (sengrieķu: ἄτομος, atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis. Atoma kodols sastāv no pozitīvi lādētu protonu un elektriski neitrālu neitronu sajaukuma (izņemot protiju, kurš ir vienīgais stabilais izotops, kuram kodolā nav neitronu). Atoma elektronus pie kodola piesaista elektromagnētiskais spēks. Tāpat atomi vai atomu grupas var savstarpēji saistīties kopā, veidojot molekulas. Atomi, saturot vienādu skaitu protonus un elektronus, ir elektriski neitrāli, bet ja šis skaits nav vienāds, tad veidojas pozitīvi vai negatīvi lādēts jons. Atomi tiek klasificēti pēc protonu un neitronu skaita tā kodolā: protonu skaits nosaka ķīmisko elementu, bet neitronu skaits nosaka elementa izotopu. Atoms ir mazākā vielas sastāvdaļa, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības.

Atoma uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām daļiņām:

  • elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa - tā masa ir aptuveni 1/1836 no protona masas. Elektronu iedarbība ar citiem atomiem parasti ir galvenais iemesls ķīmiskajām saitēm.
  • neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
  • protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu jeb vienāda ar neitrona masu. To skaits nosaka ķīmiskā elementa piederību, t.i. - nosaukumu.

Atomi parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma, slāpekļa molekula - no diviem slāpekļa atomiem. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons - pozitīvi vai negatīvi lādēts atoms.

Atoms ir ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa; vielu teorētiskās ķīmiskās dalāmības robeža.

Atoma kodols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Atoma kodols

Pēc Ernesta Rezerforda eksperimentiem, 1919. gadā atklājās, ka atoma centrā ir pozitīvi lādēta daļiņa, kuru viņš nosauca par protonu. 1932. gadā krievu pētnieks Dmitrijs Ivaņenko un vācu zinātnieks Verners Heizenbergs izvirzīja hipotēzi, ka atoma kodols sastāv no divu veidu daļiņām, no protona un neitrona, ko vienkopus sauc par nukloniem (latīņu valodā nucleus nozīmē kodols). Šī hipotēze attaisnojās un izrādījās patiesa. Tā kā jau tika minēts, ka elektroni ir daudz vieglāki nekā nukloni, tad var teikt, ka praktiski visa atoma masa koncentrējas kodolā. Kodolam attiecībā pret pašu atomu ir ļoti sīks izmērs: atoma diametrs ir 10^{-10}m, bet kodola diametrs ir tikai 10^{-15}m. Šis fakts pierāda, ka kodols ir ārkārtīgi blīvs.

Atoma kodola sastāvdaļas
Elementārdaļiņa Apzīmējums Relatīvais lādiņš Faktiskais lādiņš Relatīvā masa Faktiskā miera masa
Protons {}_1^1\!p +1 1,6*10^{-19}C 1 1,673*10^{-27}kg
Neitrons {}_0^1\!n 0 0 1 1,675*10^{-27}kg


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]