Atstāstījuma izteiksme

Vikipēdijas lapa

Atstāstījuma izteiksme jeb relatīvais mods, relatīvs (latīņu: modus relativus — ‘attiecināts, attiecīgs’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.[1]:481 Darbības vārds atstāstījuma izteiksmē izsaka darbību, tiek izmantots gadījumā, ja tiek atstāstīts citas personas teiktais bez pārliecības par teiktā patiesumu. Atstāstījuma izteiksmi lieto arī tad, ja atstāsta no citiem dzirdēto, nevis paša pieredzēto, piemēram, Es dzirdēju, ka rīt vēstures stundā mēs skatīšoties filmu un ka tu esot ieradies pēc desmitiem.[2]

Atstāstījuma izteiksmē ir četri gramatiskie laiki: vienkāršā tagadne, saliktā tagadne, vienkāršā nākotne un saliktā nākotne.[3] Darbības vārds atstāstījuma izteiksmē pastāv visos laikos gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā, izņemot visas četras pagātnes formas, kas ir vienādas visām personām abos skaitļos un var noteikt tikai tekstā.[2]

Veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atstāstījuma izteiksmē vienkāršajos laikos veido no darbības vārda tagadnes vai nākotnes celma, tam pievienojot piedēkli -ot (tiešie darbības vārdi) vai izskaņu -oties (atgriezeniskie darbības vārdi).

Salikto laiku formas veido no palīgdarbības vārda esot (saliktā tagadne) vai būšot (saliktā nākotne) un lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja, kas vienskaitlī beidzas ar -is, -usi, -ies, -usies vai daudzskaitlī -uši, -ušas, -ušies, -ušās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. ISBN 978-9984-742-70-0.
  2. 2,0 2,1 Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 131. lpp.
  3. Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 132. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]