Atvērtais pirmkods

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Atvērtais pirmkods jeb atvērtā pirmkoda prece (angļu: open source) ir prece, kura pirmkods ir brīvi pieejams apskatei, lietošanai un rediģēšanai visiem patērētājiem, kur atsevišķos gadījumos par preces izplatīšanu izplatītājiem tiek prasīta autoratlīdzība. Apzīmējums pirmkods pārnestā nozīmē lietojams arī kā vārds recepte. Jēdziena regulārāka pielietošana praksē ir uzskatāma '90. gadu sākumā, kad jēdziens tiek saistīts ar preču ražošanas patērētājiem, galvenokārt informatīvo tehnoloģiju nozarēm. Atvērtā pirmkoda preces viena no svarīgākajām īpašībām ir spēja ģenerēt kreativitāti pašos lietotājos, ļaujot tiem radīt apstākļus, kādi ir nepieciešami konkrēto vajadzību apmierināšanai. Tas ir iespējams kā mikro līmenī, strādājot atsevišķiem indivīdiem, tā arī makro līmenī, atsevišķiem indivīdiem kooperējoties grupās, izstrādājot sabiedriskā labuma (angļu: public good)preces. Atvērtā pirmkoda prece var būt, gan pilnībā pieejams lietotājam, gan daļēji autorizēta prece, kur kāda daļa no preces izgatavošanas procesiem ir autorizēta un nedrīkst tikt mainīta vai reproducēta uz citiem līdzīgiem produktiem. Šādos gadījumos tiek izmantots autortiesību nodrošinājums vai dažādas patenta likumu iespējas vai citi juridiski nodrošinājumi. [1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvērtā koda princips mūsdienās tiek izmantots ne tikai programmatūras izstrādē. Piemēram, Vikipēdija ir atvērta satura enciklopēdija, kuras materiālus ikviens var labot, lasīt un brīvi kopēt saskaņā ar GFDL brīvās dokumentācijas licenci, vai pat vairs ne tikai informatīvā tehnoloģija ir sastopams atvērtais pirmkods, bet arī komercdarbības veidos. Automazgātuve Vācijā, kas ļauj pakalpojuma saņēmējam pašam sev sniegt konkrēto pakalpojumu, tādā veidā, kādā to vēlās pats patērētājs, esot aprīkots ar pakalpojuma veikšanai nepieciešamo aparatūru (pirmkodu).[2] Lai arī konkrētajā piemērā nav novērojams plašas iespējas manipulēt ar paša pakalpojuma pirmkodu, bet iespēja katram klientam pakārtot pakalpojuma apstākļus atbilstoši savām prasībām nodrošina.

Pasaulē ir plaši pazīstami un pielietoti tādi atvērtā koda risinājumi kā Apache, PHP, MySQL, GNU/Linux, OpenOffice, BSD un citi. Piemēram, vairākas valstis atvērtā koda risinājumus pieņem kā pamatu valsts neatkarībai un iespēju brīvi attīstīt IT risinājumus.

Priekšrocības un trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvērtā pirmkoda produkta priekšrocības:

  • Produkts parasti ir bez maksas.
  • Iespēja produktu modificēt pēc lietotāja vajadzībām.
  • Pilnībā pieejams un analizējams pirmkods, kas ļauj pārliecināties par produkta autentiskumu.
  • Pruduktam ir liela patērētāju auditorija, kas nepārtraukti ģenerē idejas kā produktu uzlabot kā arī atrast kļūdainās produkta īpašības.
  • Atvērtā pirmkoda produkts dod iespēju prognozēt tā attīstību un pieprasījumu.

Atvērtā pirmkoda produkta trūkumi:

  • Maza konkurēt spēja ar komercuzņēmumiem.
  • Ietilpīgs laika posms, lai aprastu ar produktu, jo nav konkrētu speciālistu kas apmācītu patērētāju.
  • Nav atbildību uzturošu juridisku līgumu par produkta kvalitātes nepilnvērtībām. Nav atbildīgo personu, kas garantē produkta kvalitāti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]