Atzele

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Atzele (zeme))
Atzalis
Atzele
līvu: Atsele, latīņu: terra Agzele, krievu: Очела, vācu: land tho Adsel
pirms 10. gadsimta – 1224
Location of senlatviešu zeme
Location of senlatviešu zeme
Atzeles (Adzeles) 12.—13. gs. valsts teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm
Pārvaldes centrs Gaujiena (vācu:Adzel), Alūksne (krievu: Olysta)
Reliģija baltu pagānisms/ pareizticība
Valdība militāra demokrātija, Tālavas pavalsts, reizēm maksāja meslus Pleskavas kņaziem, vēlāk Livonijas bīskapa vasaļvalsts
Vēsture
 - Letgaļi pakļāva pirms tam Baltijas somu apdzīvoto teritoriju 10. gadsimts|pirms 10. gadsimta
 - Sadalīja Livonijas bīskapija (2/3) un Livonijas ordenis (1/3) 1224

Atzele (vācu: Atzel, Adsellen, vēlāk Adsel) jeb Adzeles zeme bija latgaļu zeme (valsts) mūsdienu Latvijas, Krievijas un Igaunijas teritorijās.[1] Adzeles austrumu daļa iestiepās teritorijā, ko tagad aizņem Pleskavas apgabals. Atzele minēta Novgorodas hronikās (krievu: Очела), Jaunākajā Atskaņu hronikā un Tālavas dalīšanas līgumā (latīņu: terra, quae Agzele dicitur), kas norāda tās saistību ar Tālavu.

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atzeles, Jersikas, Kokneses un Tālavas letgaļu zemes (1185—1230).

Zināms, ka Atzelē ietilpa seši novadi (ciemi) — Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene, un tās teritorija pletās līdz pat Mudes upei (tagad — Veļikajas upe Pleskavas apgabalā). Tai cauri vijās senais tirdzniecības ceļš no Gaujienas caur Alūksni uz Pleskavu. Galvenais pārvaldes centrs bijis Gaujenes pilskalnā pie Gaujas, kur Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo mūra pili Adsel (mūsdienās — Gaujiena), kas kalpoja par komtura rezidenci līdz Marienburgas pils uzcelšanai uz Alūksnes ezera salas. Pie Atzeles piederēja arī Koikulas un Siksalas apkārtnes Igaunijā.[2]

Vēstures hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls
  • 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā Alūksnes koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība.
  • 1461.—1464. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede apcietināja Rīgas arhibīskapu Silvestru un izlaupīja viņa zemes, Pleskavas karaspēks okupēja arhibīskapam piederošās Adzeles austrumu daļu (tagadējo Pitalovas rajonu). Tās iedzīvotājus vai nu deportēja, vai pārkristīja pareizticībā.
  • 1478. gadā Maskavija anektēja Novgorodu un Maskavas lielkņazs Ivans III pieprasīja Livonijas konfederācijai maksāt uz 13. gadsimta līgumiem balstītos Novgorodai nesamaksātos meslus Maskavijai.
  • 1509. gadā arhibīskaps Jaspers Linde uz Viļakas ezera salas uzcēla mūra ezerpili aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem.
  • 1559. gadā Rīgas arhibīskaps Vilhelms savas valsts austrumu daļu ieķīlāja Polijai—Lietuvai un 1560. gadā Marienhauzenas pilī ieradās poļu garnizons.
  • 1561. gadā pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas Adzeles zeme nonāca Pārdaugavas hercogistes sastāvā. Marienburgas un Marienhauzenas pilis kļuva par pilsnovadu pārvaldes centriem.
  • 1577. gadā Livonijas kara laikā Krievijas cars Ivans IV nopostīja Marienhauzenas pili.
  • Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 26. augustā bija spiests kapitulēt Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 zviedru armijas latviešu bataljonu cīnītāju. Pirms cietokšņa atdošanas krievu karaspēkam grāfa Borisa Šeremetjeva vadībā, tā aizstāvji uzspridzināja ordeņa pili.
  • 1629. gadā pēc Altmarkas miera līguma senā Adzeles zeme tika vēlreiz sadalīta divās daļās — arhibīskapa daļa dienvidos nonāca poļu Inflantijas vaivadijas (Latgales) teritorijā kā Marienhauzenas stārastija (poļu: trakt marienhauski), bet Livonijas ordeņa daļa ziemeļos kļuva par Zviedru Vidzemes sastāvdaļu.

Dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dokuments par Tālavas un Adzeles sadalīšanu latīņu valodā uzglabājies divos oriģinālos — viens Krakovā firsta Čartoriska bibliotēkā, otrs Stokholmā Valsts arhīvā. Tie satur 14 Tālavas vietu vārdus, pēc kuriem vienīgi var noteikt šīs latviešu zemes robežas 13. gadsimta sākumā.

Līgumā minētie vietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Livonia — Livonija jeb Vidzemes līvu zeme
  • Letthia — Latvija jeb Vidzemes latgaļu zeme
  • terra, quae Tolowa dicitur — zeme, ko sauc par Tālavu
  • terra, quae Agzele dicitur — zeme, ko sauc par Adzeli
  • Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene — novadu nosaukumi Ziemeļlatgalē, no kuriem droši atšifrējami ir Liepnas pagasta Purnava, Baltinavas pagasta Ābeļava un Abriņas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kas bija Atzele?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 17. novembrī.
  2. Harijs Grāvis „Adzele — Gaujiena 1111 — 2011, senatne un mūsdienas” Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.. — Gaujienas pagasta pārvalde 2010. ISBN 9984490521

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]